Filosofi (6.gs. p.m.ē. - 20.gs.)

Laikmets
Senā Grieķija
Laiks, vai periods
Pirmsokrātiskais periods (6-5 gs. p.m.ē.)
Natūrfilozofija- uzmanības centrā dabas norises
Taless- visa pirmsākums ir ūdens. Filozofijas pamatlicējs. Zeme ir disks, kas peld ūdenī.
Heraklīds- „Vienā un tajā pašā upē nav iespējams iekāpt”
Klasiskais periods(5-4 gs.p.m.ē.)
Dēmokrits- pasaule sastāv no tukšuma un atomiem.
Sokrats- pievēršas cilvēka tikumībai. Rada prasmi nošķirt labo no ļaunā, derīgo no kaitīgā. „es zinu, ka neko nezinu”. Secinājumus rada runājot ar cilvēkiem.
Platons- interesē sabiedrības uzbūve. Salīdzina to ar cilvēka ķermeni (galva- valdnieks, krūtis- karavīri, vēders tauta). Nodibina skolu( Atēnās).
Hellēniskais periods (4-1 gs.p.m.ē.)
Radās vairāki filozofiski virzieni- stoicisms( drosmīgi paciest savu likteni), epikūrisms ( bauda var sagādāt sāpes)
Aristotelis- Visam ir forma un visam ir cēlonis.

Senā Roma
1. gs.m.ē.- 5gs.m.ē.
Stoicisms- saskaņa ar sevi un dabu, jāpievērš uzmanība dvēselei un sevis pārvarēšanai.
Tits Lukrēcijs Kārs- visa pasaule pakļauta dabas likumiem. Noliedza ticību aizkapa dzīvei. Sarakstījis poēmas „Par lietu dabu”
Marks Tullijs Cicerons- patiesības meklējumi.
Seneka- mācīja paciest savu likteni. Rakstīja traģēdijas. …