Piemēram, likvidējot Jelgavas cukurfabriku, ļoti daudz cilvēku zaudēja darbu. Kā liecina dati Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) 2009.gada decembra sākumā Decembra pirmajā nedēļā bezdarba līmenis Jelgavā no 12,9 procentiem novembrī audzis līdz 13 procentiem. Oktobrī bezdarba līmenis Jelgavā bijis 12,2%, bet septembrī - 11,7%. Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāles vadītājs Māris Narvils «Ziņas» informē, ka pēc operatīvajiem NVA datiem Jelgavā patlaban ir 4779 bezdarbnieki, no kuriem 51 ir nācis klāt decembra pirmajā nedēļā. 2009. gadā, nedēļas laikā bezdarbs pilsētā audzis par 0,1% kopumā sasniedzot 13% līmeni. Bezdarba līmenis Jelgavā 2010.gadā bezdarbs Latvijā janvārī bija sasniedzis 13.8%, bet novembrī samazinājies līdz 10.8%
Bezdarbu Latvijā var apkarot ar viesuzņēmumu ienākšanu mūsu ekonomikas tirgū.
Ekonomiskā situācija šobrīd pasaulē ir neapskaužama, bet ir arī plusi šim visam. Piemēram, jaunā paaudze būs dzīvojusi laikā, kad pasauli skāra ekonomiskā krīze, un nākotnē viņiem dzīvot būs vieglāk, jo zinās, kā ekonomēt savu budžetu, kā parūpēties par sevi, kā risināt neparastas situācijas.
Rakstot šo eseju es iepazinos ar materiāliem, kas saistīti ar ekonomisko krīzi un ekonomikas lejupslīdi Latvijā, uzzināju un secināju, ka Latvijas ekonomika normālu izaugsmi atsāks tikai pēc 2 – 3 gadiem. Es domāju, ka sekas šai lejupslīdei būs saistītas ar vēl lielāku bezdarbu Latvijā, kas izrietēs no valsts strādājošo darbinieku algu samazināšanu vai atlaišanu no darba. Turpināsies cilvēku neapmierinātība un incidenti pret valdību, līdzīgi, kā tas notika 13.janvārī 2009.gadā un, es domāju, ka palielināsies izbraucēju skaits uz ārzemēm darba meklējumos. Viens no ekonomiskās izaugsmes rādītājiem ir arī jaunu darba vietu rašanās. Latvijā ar to it kā viss būtu kārtībā. Arī pēc Ekonomikas ministrijas informācijas, ik gadu nodarbināto skaits pieaug par 1- 2 %. Taču līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā daudzi latvieši devušies strādāt uz ārzemēm. Līdz ar to rodas jautājums – vai jaunās darba vietas tiešām rodas vai arī tiek mēģināts aizpildīt Īrijas un citu zemju atstātos ‘’caurumus’’ mūsu darbaspēka rindās. ES uzskatu, ka situācija Latvijā ir ļoti neadekvāta un neatbilstoša tam, ko saka politiķi, tāpēc es ceru, ka drīz piepildīsies politiķu dotie solījumi. Latvijai ir pamatīgas ekonomikas problēmas, kuras vajag risināt nekavējoties, taču cilvēki neredz vai negrib tās redzēt, līdz ar to bagātākie paliek bagātāki, bet nabagie nabagāki. Vajadzētu maksimāli attīstīt ražošanu, kas skaitās visneizdevīgākais veids sabiedrības acīs, jo prasa lielas investīcijas un maksimāli piesaistīt investorus, jo Latvija ir gadu gaitā pierādījusi, ka spēj ražot ļoti efektīvi. Kamēr valstsvīri spriedīs par to kas slikts kas labs, kāds tikmēr zags un priecāsies par vieglu dzīvi, cits grāvjus raks un raudās, ka dzīve grūta. Tomēr jebkuru problēmu var risināt ar attiecīgiem palīglīdzekļiem.
…
