No demokrātijas teoriju perspektīvas iedzīvotāju politiskā līdzdalība ir nepieciešams nosacījums pilsoniskās sabiedrības veidošanās procesā, tā raksturo iedzīvotāju piesaisti politiskajai sistēmai.
Šajā pētījumā politiskā līdzdalība tiek analizēta, izmantojot indikatorus, kas raksturo interesi par politiku, līdzdalību dažādās politiskajās aktivitātēs, piemēram, piketos, priekšvēlēšanu kampaņās un citos, aktivitāti pašvaldību un Saeimas vēlēšanās un iesaistīšanos dažādu sabiedrisko organizāciju darbā.
Aptauju dati parāda, ka interese par politiku pēdējos gados kopumā nav būtiski mainījusies. To skaits, kas nemaz neinteresējas par politiku, veido 14% lielo pilsētu iedzīvotāju vidū un 19% izlasē iekļauto rajonu iedzīvotāju vidū. Vidēji tas neatšķiras no aptauju rezultātiem 1997. un 2000. gadā. („Ceļā uz pilsonisku sabiedrību”). Savukārt cilvēku skaits, kas uzmanīgi seko politiskajiem notikumiem, ir atbilstoši 11% un 7%, kas ir par dažiem procentiem mazāks kā 1997. un 2000. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados saglabājas tendence, ka pilsoņu un latviešu vidū ir nedaudz vairāk to, kas interesējas par politiku.
Piedalīšanās dažādās politiskajās protesta akcijās sabiedrībā kopumā netiek viennozīmīgi vērtēta pozitīvi, tomēr kopumā tā tomēr liecina par piesaisti politiskajai sistēmai un vēlmi nodrošināt savu interešu pārstāvniecību demokrātiska režīma ietvaros.
Aptaujas rezultāti par līdzdalību politiskajās aktivitātēs parāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir diezgan pasīvi un maz iesaistās tādās politiskās aktivitātēs kā protesta akcijas, vēlēšanu kampaņas, tikšanās ar deputātiem, žurnālistiem, aicinājumu, vēstuļu parakstīšana un citās.…
