Lai poliarhija spētu pastāvēt Dāls uzsver divas galvenās lietas, kas saistītas ar militāro un policiju organizētību un subkultūrām. Pirmkārt, lai neatkārtotu vēstures kļūdas par militārā režīma iestāšanos, militārajām un policijas organizācijām ir jāatrodas kāda civilā pakļautībā. Savukārt civilajiem, kuri kontrolē militāro darbību pašiem ir jābūt kādas poliarhiskas institūcijas pakļautībā. Tādejādi veidojot pilnīgu kontroli par militāro sektoru.
Otrkārt, lai arī poliarhijai ir laba vide dažādu organizāciju, ekonomisko apvienību un arodbiedrību veidošanai, kas pilnveido cilvēku dzīvi, vienveidīgākai sabiedrībai ir lielākas noslieces uz poliarhiju. Tomēr R. Dāls vienveidību neuztver no ekonomiskā, interešu vai izglītības viedokļa, bet gan no subkultūrām. Pamatojot, ka sabiedrībās, kurām raksturīga reliģiskā, etniskā, valodas, rases vai piedzīvotās vēstures daudzveidība, ir tendence uz diskrimināciju un līdz ar to mazākas iespējas uz poliarhiju. Poliarhijas ir daudz reiz raksturīgāka hegemonam valstīm. No kā var secināt, jo vienveidīgāka sabiedrība, jo tajā ir vairāk kopīgu raksturiezīmju, jo tā vairāk sliecās uz poliarhiju.
Secinot, poliarhija ir reprezentatīva demokrātija, kur pārvaldi ievēl tauta, katram iedzīvotājam ir tiesības piedalīties vēlēšanās, tikt ievēlētam, brīvi izpaust savu viedokli, iegūt neatkarīgu un alternatīvu informāciju, kā arī apvienoties politiskās un nepolitiskās organizācijās. Ir vairāki faktori, kas atšķir poliarhiju no nepoliarhijas, taču svarīgākais lai saglabātu poliarhiju ir kontrole pār militārajiem spēkiem un vienlīdzības nodrošināšana.
…
