Pēc ķirurģiskas operācijas mediķu uzdevums ir nodrošināt adekvātu pacienta atveseļošanās gaitu.
Lai nodrošinātu aprūpes pēctecību, pārejot no operācijas posma uz turpmāko pēcoperācijas posmu, anesteziologs vai anestēzijas māsa sniedz izsmeļošu ziņojumu palātas māsai:
operācijas veids un komplikācijas operācijas laikā;
anestēzijas veids;
drenu un pārsēju veidi;
endotraheālās caurulītes izmantošana vai skābekļa padeves veids;
i/v katetra atrašanās vieta;
katetri vai caurulītes;
asins un asins komponentu transfūzija;
šķīdumu ievadīšana;
alerģija no medikamentiem;
pirms operācijas eksistējošie medicīniskie stāvokļi.
Sākotnējais pacienta stāvokļa novērtējums
Pirms pacienta ierašanās pārbaudīt, vai pareizi strādā monitoru iekārtas, atsūkšanas ierīces, skābekļa padeves un pārējais aprīkojums:
pārliecinās par pacienta identitāti;
novērtē šādas pazīmes un kopā ar anesteziologu pārliecinās par to stabilitāti: elpošanu, asinsriti, pulsu, temperatūru, skābekļa piesātinājuma līmeni, hemodinamiskajiem rādītājiem;
nosaka rīšanas, vemšanas refleksus un apziņas līmeni, pārbauda atsaukšanos uz kairinājumiem;
apskata visas kaniles, caurulītes, drenas, novērtē brūces stāvokli;
novērtē pacienta komforta un drošības līmeni, vadoties pēc pacienta sāpēm
un aizsargrefleksiem;
pārliecinās par pacienta drošību, pārbaudot vai gultai ir polsterēti sānu reliņi un nožogojumi nolikti pareizi;
novērtē pacient aktivitātes pakāpi, ekstremitāšu kustības;
izpilda ārsta sniegtos norādījumus.
Māsai, lai precīzi novērtētu pacienta stāvokli, ir svarīgi saprast pacienta valodu.
Nosacīti pēcoperācijas periodu iedala trīs posmos:
Tiešais pēcoperācijas posms (līdz 24 st. pēc operācijas);
Agrīnais pēcoperācijas posms ( 2. diena līdz 2-3 nedēļas pēc operācijas);
Vēlīnais pēcoperācijas posms 9līdz gadam vai pat ilgāk).
Pēcoperācijas periods var noritēt gludi, bez funkciju traucējumiem. Tomēr jāņem vērā, ka lielākai daļai pacientu jau pirms operācijas var būt nopietnas dažādu orgānu sistēmu slimības un, pievienojoties operācijas traumai, pēcoperācijas periodā var rasties sarežģījumi.
Vitālo funkciju kontrole un reģistrācija.
Vitālo funkciju kontrole un reģistrācija pēcoperācijas periodā ļauj analizēt pēcoperācijas perioda gaitu un prognozēt iznākumu.
Jāreģistrē: asinsspiediens, pulss, elpošanas frekvence, diurēze, šķidrumu zudums caur drenām un katetriem, temperatūra. Jāveic pastāvīgs monitorings: EKG, pulsa oksimetrija, CO2 kontrole izelpojamā gaisā.
Tiešais pēcoperācijas posms
…
