Pirmsskolas izglītības attīstība Latvijā un ... / ID: 395928

Autors: Elga Mališeva (2)

Vērtējums:

Publicēts: 04.12.2017.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 41 vienības

Atsauces: Ir

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	5
1.	Bērnība vēsturiskajā skatījuma	7
1.1.	Izpratne par bērnu un bērnību vēsturē	7
1.2.	Bērnība 20. un 21. gadsimta mijā	14
1.3.	Mātes skola	15
2.	Pirmsskolas izglītības organizācijas problēmas atspoguļojums literatūrā	21
2.1.	Pirmsskolas izglītība vēsturīskajā skatījumā	21
3.	Pirmsskola- obligātās mācības pamatvienība Latgalē no 1920. līdz 1940.gadam	28
3.1.	Divdesmito un trīsdesmito gadu tautas izglītības sistēma	28
3.2.	Divdesmito un četrdesmito gadu tautas izglītības sistēma	29
4.	Padomju skola un pedagoģija Lielā Tēvijas kara gados (1941- 1945)	40
4.1.	Jauni uzdevumi un skolas darba apstākļi Tēvijas kara laikā	40
5.	Padomju skola un pedagoģija pēckara gados (1945- 1965)	42
5.1.	Padomju skolas attīstība pirmajos pēckara gados	42
5.2.	Audzināšanas programma bērnudārzos (1964.g.)	43
6.	Daugavpils pirmsskolas izglītības iestāžu darbība	46
6.1.	Pirmsskolas izglītības attīstība Daugavpilī līdz 1990. gadam	46
6.2.	Bērnudārzu audzināšanas un apmācības tipiska programma (1984.g.)	54
6.3.	Daugavpils pirmsskolas izglītības iestāžyu darbība Latvijā otrās atjaunotnes posmā (1990.g.)	57
6.4.	Eksperimentālā audzināšanas un mācību programma bērnudārziem	61
6.5.	Pirmsskolas izglītības programma (1998.g.)	63
7.	Izglītības attīstības stratēģiskās programmas apakšprogramms 1998- 2006.g.	67
7.1.	Pirmsskolas izglītības situācijas raksturojums	67
	Secinājumi	76
	Izmantotie avoti un literatūra	79

Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
Studēt pedagoģijas vēsturi nozīmē skatīties pāri pedagoģiskās tagadnes horizon¬tam, iepazīt audzināšanas daudzveidību un pretrunīgumu, izprast mūsdienu situācijas pirmsākumus, jaunā skatījumā ieraudzīt aktuālas problēmas. Visa pedagoģijas vēsture kopumā, protams, nav izklāstāma dažās lap¬pusēs.
Kaut arī audzināšana pastāvējusi visos laikos, tā ir patstāvīga problēmu joma, kas vienādi attiecas uz visu tautas jaunatni, taču vārdā tā pirmoreiz nosaukta tikai apgaismības laikmetā.
Atšķirībā no lielo ideju un izglītības institūciju vēstures par audzināšanas reālo un sociālo vēsturi mēs arvien vēl zinām ļoti maz.
Kā ģimenes dzīvoja patiesībā, kā veidoja savu ikdienu, kādi sociālie un ekonomiskie apstākļi ietekmēja viņu dzīvi un līdz ar to arī bērnu audzināšanu? (7, 82- 91. lpp.). Pirmsskola un pedagoģiska doma Latvijā līdz 21.gs. veidojās un attīstījās sarežģītos ekonomiskos un sabiedriski politiskos apstākļos. Vairākus gadsimtos latviešu darba tauta tika nežēlīgi ekspluatēta un turēta garīgā tumsībā. Tautas politiskā apspiestība savijās ar nacionālo jūgu un bija divkārši smaga.
Šajos gados risinājās mērķtiecīgs pirmsskolas iestāžu audzinātāju sagatavošanas darbs: katru gadu tika rīkoti skolotāju kursi, augstskolu programmās ievesti pirmsskolas pedagoģijas priekšmeti utt. Apkopota audzinātāju teorētiska bāze: I. Pestalocija, M. Montessori, Ļ. Tolstoja idejas un principi, latviešu tautas mantojums, kas atspoguļots folklorā, kā arī K. Dēķena, A. Studenta, M. Štāla un citu autoru darbi.
Pamatojoties uz statistisko datu teorētisko analīzi un citiem vēsturiskiem dokumentiem, ir noteikta bērnudārza tīkla attīstības dinamika līdz mūsu dienām.
Tas arī saprotams, jo par galveno uzdevumu bija izvirzīts pētīt nevis agrāro jautājumu, bet gan tās Latgales izglītības dinamiku. Tādēļ arī Latgales pirmsskolu vēsturi es savā darbā nevarēju vispusīgi atspoguļot.
…

Autora komentārsAtvērt

Redakcijas piezīmeAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −8,98 €