Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
14,20 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:395821
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.03.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Romiešu tiesību kursa priekšmets un metodes    2
1.1.  Romiešu tiesību kursa vieta citu zinātņu sistēmā    2
1.2.  Romiešu tiesību kursa uzdevumi un sistēma    2
1.3.  Romiešu tiesību kursa apguves metodes    2
2.  ROMAS VALSTS IZVEIDOŠANĀS UN ATTĪSTĪBA    3
2.1.  Ievads Romas vēsturē, mūsdienās saglabājušos vēstures liecību raksturojums    3
2.2.  Ķēniņa periods. 753.g. – 509.g. p. m. ē.    4
2.3.  Republikas periods. 509.g. – 27. g. p.m. ē.    5
2.4.  Princepa periods. 27.g. p.m. ē. – 284.g. m. ē.    7
2.5.  Impērijas periods. 284. – 476.g. m. ē.    8
3.  ROMIEŠU CIVILTIESĪBU AVOTI    9
3.1.  Romiešu civiltiesību izveidošanās un attīstības posmi    9
3.2.  Tiesvedība senajā Romā    13
3.3.  Kriminālprocess un krimināltiesības Senajā Romā    14
4.  Personas tiesības    16
4.1.  Personas jēdziens romiešu tiesībās    16
4.2.  Fiziskās personas    16
4.3.  Juridiskās personas    18
4.4.  Vergu tiesiskais stāvoklis    18
5.  Ģimenes, laulības un tēva varas tiesības    19
5.1.  Ģimenes tiesības    19
5.2.  Laulības tiesības    21
5.3.  Tēva varas tiesības    22
5.4.  Aizbildnība un aizgādnība    23
6.  Mantošanas tiesības    25
6.1.  Mantošanas jēdziens    25
6. 2.  Testamentārā mantošana    26
6.3.  Likumiskā mantošana    27
6.4.  Tuvie radinieki un viņu obligātā daļa    28
6.5.  Legāts un nomirēja lūgums    29
7.  Lietu tiesības    30
7.1.  Lietu tiesību jēdziens    30
7.2.  Lietu jēdziens un klasifikācija    30
7.3.  Turējums un valdījums    32
7.4.  Īpašuma jēdziens. Kopīpašums    32
7.5.  Tiesības uz cita lietu    34
7.6.  Atsevišķi lietu tiesību veidi    35
8.  Saistību tiesības    37
8.1.  Saistību jēdziens un veidi    37
8.2.  Cesija un delegācija    38
8.3.  Saistību izcelšanās veidi    38
8.4.  Saistības izpilde un izbeigšanās    39
8.5.  Saistību neizpildīšanas sekas    41
9.  Līguma jēdziens un veidi    41
9.1.  Līguma jēdziens    41
9.2.  Līguma sastāvdaļas    42
9.3.  Atsevišķi līgumu veidi    43
10.  Delikts kā saistību rašanās pamats    45
10.1.  Delikta raksturojums    45
10.2.  Deliktu veidi    46
Darba fragmentsAizvērt

10.2. Deliktu veidi.
Romiešu tiesībās bija vairāki deliktu veidi:
- prettiesiska darbība – iniurua – tie ir visāda veida tiesību pārkāpumi, kas nodarījuši citai personai mantisku zaudējumu vai miesas bojājumu. Gan mantiskie, gan personiskie aizskārumi bija
atlīdzināmi naudā likumā vai ar tiesas spriedumu noteiktā apmērā, parasti šis zaudējuma apmērs bija 25 assi.
- zādzība – furtum – ietver sevī visa veida piesavināšanos un izšķērdēšanu, kā arī mantas sagrābšanu. „Furtum est contrectatio rei fraudulosa lucri faciendi gratia vel ipsius rei vel etilam usus
eius possessionisve” – „Zādzība ir viltīga lietas piesavināšanās mantkārīgā nolūkā, kad piesavina vai nu pašu lietu, vai tās lietojumu vai valdījumu”. Paulus Dig. 47, 2. Vēsturiski pazīstami vairāki zādzību
veidi, kuros soda elements izpaudās dažādi: ja zagli noķer nozieguma brīdī – jāmaksā četrkārtīga lietas vērtība; ja zagli notver pēc nozieguma izdarīšanas – jāmaksā divkārtēja lietas vērtība; ja zagli noķer pēc nozieguma, iesaistot valsts spēkus – jāmaksā trīskārtēja lietas vērtība.
- lietas tīšs bojājums – prettiesiska citai personai piederošas mantas bojāšana vai iznīcināšana.
Kaitējuma izdarītājam jāatbild pēc pilnas intereses prasījuma, ieskaitot pat visvieglākās vainas pakāpi.
Īpašs delikta veids bija nepamatota iedzīvošanās – likumā atļautas, bet konkrētajā gadījumā nepamatotas darbības rezultātā citai personai radīts kaitējums.
Piemēram, likums atļauj veikt parāda piedziņu – līdz ar to tā ir likumā atļauta darbība, bet konkrētajā gadījumā ir ticis piedzīts neesošs (jau samaksāts) parāds, līdz ar to darbība un tās rezultātā gūtā
iedzīvošanās bija nepamatota un uzskatāma par deliktu.
„It kā delikta” saistība rodas gadījumos, kad kaitējuma nodarītājs nav tieši izdarījis prettiesisku,
neatļautu darbību ar mantiska zaudējuma sekām, bet zaudējums tomēr ir radies un pastāv kāda zināma sakarība starp zaudējumu un personu.
Izplatītākais „it kā deliktu” jeb kvazideliktu veids ir atbildība par zaudējumu, ko kāda īpašnieka vergi vai lopi nodarījuši citai personai. Šajā gadījumā līdzīgi kā saistībā no delikta īpašniekam vajadzēja nest atbildību par kaitējumu, ko nebija nodarījis viņš pats, bet gan viņam piederošs lops vai
vergs, jo ne lops, ne vergs nav civiltiesisko attiecību subjekts un patstāvīgi uzņemties civiltiesisko atbildību nevar. Īpašniekam vajadzēja atlīdzināt cietušajam zaudējumus, bet viņš varēja no mantiskās
atbildības atbrīvoties, atdodot cietušajam vainīgo vergu vai lopu.
Apgūstamie termini:
- neatļauta darbība, pārkāpums- delictus- правонарушение
- zādzība- furtum- кража
- tīšs kaitējums- dolus- умышленный вред
- vaina- culpa- вина
- gadījums-casus-случай,казус
- nepārvarama vara-vis maior-непреодолимые обстоятельства

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −7,70 €
Materiālu komplekts Nr. 1352883
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties