Secinājumi.
Referāta rakstīšanas gaitā es noskaidroju, ka par viltotu Latvijas Republikā apgrozībā esošu naudas zīmju, monētu, valsts vērtspapīru vai ārvalstu valūtas izgatavošanu nolūkā to izplatīt, kā arī par šāda viltojuma izplatīšanu noteiktais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no 3 līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no 5 līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu.
Viltojums ir apgrozībā esošajām naudas zīmēm līdzīgu papīra naudas zīmju un monētu izgatavošana jebkādiem līdzekļiem. Viltojuma izplatīšana ir viltotas naudas "laišana apgrozībā", samaksājot par precēm vai pakalpojumiem, atmaksājot parādu, dāvinot vai citā veidā.
Lai cik labi aizsargāta un droša ir kādas valsts nauda, noziedznieki to mēģina viltot, un viltojumi var nonākt iedzīvotāju rokās. Ja cilvēks atklājis savā makā nokļuvušu viltotu naudaszīmi, tā līdz ar informāciju par viltojuma iegūšanas apstākļiem (ja tie ir konstatējami) nododama policijai. Latvijas Banka tāpat kā centrālās bankas citās valstīs viltotu naudu pret īstu nemaina - citādi tā atbalstītu viltotājus.
Latvijas nauda ir viena no pret viltojumiem vislabāk aizsargātajām, to nodrošina daudzie aizsarg sistēmas elementi, un viltojumu skaits gadā nav liels, naudas viltošana nerada lielus draudus Latvijas tautsaimniecībai kopumā.
…
