Raksturīgākā posmkāju uzbūves īpatnība ir posmots ķermenis un posmotas ekstremitātes. Evolūcijas gaitā posmiem saplūstot izveidojušies 3 ķermeņa nodalījumi – galva, krūtis un vēders. Posmkāju ārējo skeletu veido ciets ar kaļķi piesātināts hitīna kutikulas apvalks. Kutikula maz traucē kustības, jo tā ir mīksta, taču tā aizkavē augšanu un tāpēc, periodiski tas tiek nomainīts (novilkšanās). Šajā laikā posmkāji strauji aug. Ārējam skeletam ir ne tikai organisma aizsargfunkcija, bet tas aizkavē arī iztvaikošanu un pie tā piestiprināšķērssvītrotie muskuļi. Nomainot ārējo skeletu posmkāji daļēji atbrīvojas arī no vielmaiņas galaproduktiem.
Ekstremitātes, kuras pilda pārvietošanās funkcijas, sauc par kājām. Tās atrodas pie krūtīm dažreiz arī pie vēdera. Viens vai divi galvas ekstremitāšu pāriem specializējušies par maņu orgāniem – taustekļiem jeb antenām, bet pārējie 1-3 pāri – par žokļaparātu, kas satver, plosa, grauž, sūc, bet dažreiz arī atfiltrē barību.
Muskulatūra: tā veido atsevišķus šķērsvītrotās muskulatūras muskuļus, kas darbojas ļoti efektīvi un var izturēt pat relatīvi lielāku slodzi nekā mugurkaulnieku muskuļi.
Kermeņa dobums: Embrionāli sāk attīstīties, līdzīgi kā posmtārpiem, mezodermālu maisu veidā, bet vēlāk tā sienas izzūd un celoma dobums saplūst ar primāro ķermeņa dobuma atliekām. Šādu ķermeņa dobumu sauc par jauktu ķermeņa dobumu jeb miksocelu. Tajā atrodas iekšējie orgāni un cirkulē hemolimfas. Celoma sienas saglabājušās tikai atsevišķās vietās, piemēram, ap sirdi, veidojot sirds somiņu jeb perikardu.…
