1905.gada revolūcija un tās politiskā nozīme

Nobeigums.
Neskatoties, uz to, ka revolūcija tika pilnībā apspiesta un iedzīvotājos ieviesa šausmas un bailes no cara nežēlības, tajā pašā laikā bija aizsācies neatgriezenisks mūsu tautas ceļš uz brīvību. Šo vienu gadu no 1905.- 1906. gadam latvieši bija nodzīvojuši gandrīz brīvi un neatkarīgi, izveidojot savas vienības, un īstenojot savus mērķus. Šis brīvības gads tā arī netika aizmirsts, pat ja par to nedrīkstēja runāt. Un nepilnus 8 gadus vēlāk jau izcēlās Pirmais pasaules karš, un neviens vēl nebija aizmirsis revolūcijas notikumus, vēl jo vairāk, cilvēku cerības bija augušas.
Tātad, būtībā 5. gada revolūciju varētu uzskatīt kā idejas par neatkarīgu Latviju dzimšanu. Cilvēkiem bija dota cerība, jo nekad agrāk nebija notikušas tik masīvas un visaptverošas sacelšanās Krievijas teritorijā. Tas norādīja uz to, ka valdība ir vāja un uz savas sabrukšanas robežas, atlika tikai nedaudz nogaidīt, līdz tās pilnīgai sagrūšanai, un jaunās valdības veidošanai.
Revolūcijas nestie upuri viennozīmīgi bija tā vērti, jo neskatoties uz to, ka tika atjaunota agrāk pastāvošā iekārta, attieksme bija krasi mainījusies, saimnieki sāka bīties no saviem kalpiem, jo tie bija parādījuši, ka arī viņi cilvēki, un arī pret viņiem vajag izturēties ar zināmu cieņu.


…