Atmosfēras spiediens un vējš

Janvāra izbāru kartē (1.att.) redzams, ka zemāka gaisa spiediena josla, kur vidējais gaisa spiediens ir ap 1010 mb stiepjas gar ekvatoru. Uz ziemeļiem un dienvidiem no šīs joslas, it sevišķi ap 30 - 35 platuma grādiem ir augsts gaisa spiediens, sevišķi virs okeāniem (subtropu maksimums). Tālāk uz ziemeļiem virs kontinentiem ir augsts gaisa spiediens, sevišķi virs Āzijas kontinenta (Āzijas jeb Sibīrijas maksimums), proti, līdz 1040 mb. Virs okeāniem šajā zonā turpretī ir zems gaisa spiediens. Ļoti nozīmīgs zema gaisa spiediena apgabals ir virs Islandes (Islandes minimums) (3.att.), kur centra gaisa spiediens ir zemāks par 1000 mb. Otrs raksturīgs gaisa spiediena minimums Klusā okeāna ziemeļos ir ap Aleutu salām. Polārajā apgabalā gaisa spiediens atkal ir augstāks līdz 1025 mb. Dienvidu puslodē no subtropu maksimumiem virzienā uz lielākiem platuma grādiem gaisa spiediens samazinās no 1025 mb līdz 995 mb, bet Antarktīdā atkal kļūst lielāks līdz1010 mb. [1] .
Vasarā gaisa spiediena sadalījums ir savādāks (2.att.). Jūlijā ekvatoriālā depresija ar gaisa spiedienu ap 1013 mb pavirzīta nedaudz uz ziemeļiem. Subtropu maksimumi ar gaisa spiedienu 1021 – 1024 mb atrodas virs Atlantija un Klusa okeāna un daudz izteiktāki nekā ziemā. Islande gaisa spiediena minimums kļuvis daudz vājāks (gaisa spiediens tā centrā palielinājies no 995 mb līdz 1010 mb) un Aleutu salu rajonā pilnīgi izzudis, bet Āzijas kontinenta maksimuma vietā radies minimums, kur gaisa spiediens centrā zemāks par 1000 mb. Dienvidu puslodē subtropu gaisa spiediena maksimumi paplašinājušies, saplūstot ar kontinenta gaisa spiediena maksimumiem.…