12. Administratīvās tiesas procesa būtība, procesa dalībnieki, pieteikuma veidi.
Administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros, kā arī privātpersonas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošana un no publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšana. Tiesa administratīvajā procesā, pildot savus pienākumus, pati (ex officio) objektīvi noskaidro lietas apstākļus un dod tiem juridisku vērtējumu, izskatot lietu saprātīgā termiņā.
Tiesa administratīvajā procesā noskaidro:
1) vai administratīvais akts un iestādes faktiskā rīcība atbilst šā likuma noteikumiem un citām tiesību normām;
2) vai tiesību normas un publisko tiesību līgums dod administratīvā procesa dalībniekam noteiktas tiesības vai uzliek pienākumus;
3) publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību un izpildes pareizību.
Administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros, kā arī privātpersonas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošana un no publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšana. Administratīvo lietu iespējams iztiesāt gan mutvārdu procesā, gan arī, - ja lietā esošie dokumenti būs pietiekami un tam rakstveidā būs piekrituši administratīvā procesa dalībnieki -, rakstveida procesā bez tiesas sēdes. Administratīvās tiesvedības process, tāpat kā civillietu un krimināllietu izskatīšanā, tiek organizēts trīs instancēs – Administratīvajā rajona tiesā, Administratīvajās apgabaltiesā un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.
Pieteikumu var iesniegt par:
1) administratīvā akta izdošanu, atcelšanu, spēkā esamību vai atzīšanu par prettiesisku;
2) iestādes faktisko rīcību;
3) no ārējā normatīvā akta tieši izrietošu konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu, nepastāvēšanu vai to saturu, ja attiecīgās tiesiskās intereses nav iespējams realizēt ar šā panta 1. un 2.punktā minēto pieteikumu;
4) publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, noslēgšanu vai izpildes pareizību.
Pieteikumu var iesniegt arī par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, ja tas radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu un ir nepieciešams atlīdzinājuma pieprasīšanai vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.
13. Pagaidu aizsardzības līdzekļi.
Apkopojot tiesu praksi par pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu piemērošanu administratīvā procesa tiesās, Augstākās tiesa secinājusi, ka izmantojami ir trīs pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļi:
1) administratīvā akta un faktiskās rīcības darbības apturēšana un atjaunošana (APL 185. un 185.1. pants), kas piemērojams, ja pieteikums ir par administratīvā akta atcelšanu;
2) pagaidu noregulējums (APL 195.—202. pants), kas parasti ir izmantojams, ja pieteikums ir par administratīvā akta izdošanu;
3) tiesas sprieduma nekavējoša izpilde (APL 265. pants). Tas ir vienīgais instruments, ko kā pagaidu aizsardzības līdzekli var izmantot tiesa, kura jau izskatījusi lietu pēc būtības.
Administratīvā akta darbības apturēšana un pagaidu noregulējums ir patstāvīgi tiesību institūti, kuri nav piemērojami vienlaikus.
14. Administratīvās tiesas kontroles robežas, tiesas spriedums un tā izpilde.
Iestādes pienākums ir pareizi un laikus izpildīt pret to vērstu administratīvajā lietā pieņemtu tiesas spriedumu vai citu lēmumu (nolēmumu). Par tiesas sprieduma izpildi iestāde paziņo pieteicējam un tiesai. Ja iestāde tiesas nolēmumu neizpilda labprātīgi, pret iestādi tiek vērsta piespiedu izpilde saskaņā ar šā likuma noteikumiem.
…
