Ieteicošais ģimenei, kura piedzīvojusi sava bērniņa nāvi

Kā pirmo ieteicamo literatūras avotu vēlētos ieteikt grāmatu „Dvēseļu dārzs”, kas manā uztverē, ir ļoti noderīga un daudzpusīga. Šī grāmata, protams, vairāk balstās uz saskari ar Dievu, lūgšanām un cerībām, līdz ar to, varbūt ne katram šī grāmata derētu, bet kā viena no manām ieteicamajām literatūrām ir tieši šī grāmata, jo tā sevī ietver: 1. I nodaļu - Spontānais aborts (vai es izdarīju ko tādu, lai to izraisītu?; vai mans bērniņš jau bija reāls cilvēks tai brīdī, kad notika spontānais aborts?; kā lai atceros kādu, ko nekad nepazinu?; kāpēc citi nesaprot manas sāpes?; kā lai paturu prātā atmiņas, par savu zaudēto bērnu?) 2. II nodaļu - Nedzīva bērna piedzimšana vai jaundzimušā nāve (kāpēc es jūtos tik bezpalīdzīga, kopš mans jaundzimušais bērniņš ir miris?; kā lai es tieku galā, zaudējot kādu, ko tik stipri mīlēju?; kā lai es nokārtoju organizatoriskos jautājumus?; kādēļ es jūtos tik greizsirdīga un iztukšota, redzot citas mātes ar bērniem?) 3. III nodaļu – Mātei (kāpēc es jūtos tā, it kā būtu nomirusi daļa no manis?; kā lai sevi nomierinu, kad man jābūt stiprai?; vai vēl aizvien esmu māte, kaut arī mans bērniņš ir miris?; kādēļ bērna tēvs nesaprot manas sāpes?)