Latvijas lauku teritoriju raksturojums

Viena no raksturīgākajām mūsdienu attīstības tendencēm gan Latvijā, gan arī globālā mērogā ir urbanizācija – process, kad palielinās to iedzīvotāju īpatsvars, kas dzīvo pilsētās. Tā rezultātā iedzīvotāji un citi resursi koncentrējas pilsētās, lauku teritorijas pakļaujot nelīdzsvarotai un nevienmērīgai attīstībai. Tātad, lai padarītu savu dzīvi vienkāršāku, mūsdienu sabiedrība tiecas pārcelties uz piepilsētu reģioniem un pilsētam, kā rezultātā lauku apdzīvotība ar katru gadu samazinās, rodas arvien vairāk pamestu ēku un neapstrādātu zemes platību, kas savukārt pasliktina ražošanu valstī, rodas pārapdzīvotas pilsētas un neapdzīvoti lauki. Ir jārod līdzsvars starp laukiem un pilsētam, lai uzlabotu cilvēku dzīves kvalitāti, jo liela sabiedrības daļa labprāt dzīvotu laukos, ja vien tie būtu vielgāk pieejami. Ir jāpadara lauki modernāki, mūsdienu cilvēkam pieņemamāki, lai rastu interesi cilvēkos un spētu nodrošināt lauku reģionos ilgtspējīgu apdzīvotību. Kā arī, ir jāapzinās visi tie resursi, kuri ir pieejami šajos reģionos, lai rastu jaunas ražošanas, saimniecības iespējas un uzlabotu gan valsts, gan iedzīvotāju ekonomisko stāvokli. Būtisks mērķis nākotnei ir saglabāt un veidot laukus kā kvalitatīvu dzīves un darba telpu, pilnvērtīgi izmantojot šo reģionu potenciālu. Šajā darbā īsumā tiks apskatīta lauku reģionu attīstība Latvijā, pašreizējais lauku raksturojums un nepieciešamie uzlabojumi, lai noskaidrotu, kāds ir lauku teritoriju stāvoklis, ar kādām problēmām saskaras šajās teritorijās dzīvojošie un kuras nozares visvairāk nepieciešams pilnveidot. Mērķis-Apkopot aktuālo informāciju par pašreizējo lauku teritoriju stāvokli Latvijā un un noskaidrot būtiskākās nozares, kuras nepieciešams attīstīt.