7. Herberts Aleksanders Saimons
(Herbert Alexander Simon)
Biogrāfija
Dzimis 1916. gada 15. jūnijā, miris 2001. gada 9. Februārī, Milvoki, Viskonsinā, ASV, vācu imigrantu ģimenē. Studējis Čikagas universitātē, 1943. gadā ieguvis doktora grādu politoloģijā, ieguvis inžiniera diplomu Vācijā. ASV politologs. Veicis ievērojamus ieguldījumus kognitīvajā psiholoģijā, datorzinātnē, valsts pārvaldē, ekonomikā, vadībzinātnē un zinātnes filozofijā. Izveidojis datorprogrammas General Problem Solver un Logic Theorist. Ar vairāk kā tūkstots bieži citētām publikācijām Saimons tiek uzskatīts par vienu no visietekmīgākajiem sociālo zinātņu pārstāvjiem 20. gadsimtā. Strādājis Kalifornijas universitātē, Bērklijā, Ilinoisas Tehnoloģijas institūtā un Karnegijas Melounas universitātē. 1975. gadā saņēmis Tjūringa balvu.
H. Saimons (Skat. 7.1. attēlu) tiek uzskatīts par vienu no vairāku mūsdienu aktuālu zinātnes nozaru aizsācējiem. Viņš būtiski ietekmējis mākslīgā intelekta, informācijas apstrādes, lēmumu pieņemšanas, problēmu risināšanas teorijas un zinātnisko eksperimentu datormodelēšanas attīstību.
Amerikāņu sociologs H. Saimons 1978. Gadā saņēma Nobela prēmiju „par administratīvo modeli lēmuma pieņemšanā”. Tajā pretēji klasiskajam modelim lēmuma pieņēmājs necenšas maksimalizēt derīgumu, bet gan pamatojas uz „pietiekamības principu”, respektīvi, lēmums ir labs, ja derīgums sasniedz noteiktu līmeni. Šajā teorijā svarīgi ir tas, lai lēmums būtu pieņemts, balstoties nevis uz vajadzību, bet gan uz pietiekamību.
Secinājumi un priekšlikumi
1. Tēma Nobela prēmijas laureāti ekonomikā aptver ļoti plašu un dažādu informācijas klāstu.
2. Rakstot referātu secināju, ka lielākā daļu personu, kuri ieguvuši Nobela prēmiju laureātu ekonomikā ir amerikāņi.
3. Veicto šo darbu sapratu, ka mūsu nākotni veido pagātne, jo šo cilvēku atklājumi un teorijas ir devušas būtiskus ieguldījumus mūsu nākotnē.
4. Iepazīstoties ar šo tēmu secināju, ka tēma ir ļoti interesanta un vēlētos to izpētīt padziļinātāk.
…
