Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:360520
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.09.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Kārtu pārstāvniecības monarhija Francijā    3
2.  Kārtu pārstāvniecības monarhija Anglijā    4
3.  Kārtu pārstāvniecības monarhija Vācijā    5
4.  Feodālās pilsētas un pilsētas republikas Itālijā    6
5.  Romas katoļu baznīca. Inkvizīcija    8
6.  Absolūtā monarhija Francijā    10
7.  Absolūtā monarhija Anglijā    12
8.  Absolūtā monarhija Vācijā    14
9.  Feodālo tiesību avoti Francijā, Anglijā, Vācijā    15
10.  Romiešu tiesību recepcija Eiropā viduslaikos    17
11.  Justiniāna kodifikācija un Corpus iuris civilis    18
12.  Kanoniskās tiesības viduslaiku Eiropā    20
13.  Pilsētu tiesības viduslaiku Eiropā    22
14.  Tiesas precedenta izveidošanās Anglijā    24
15.  Feodālās civiltiesības    25
16.  Feodālās krimināltiesības    27
17.  Tiesu iekārta un process viduslaikos    28
18.  Terminu skaidrojumi    30
  Izmantotās literatūras saraksts    32
Darba fragmentsAizvērt

No XIV-XV gs. Francijā norisinājās dažāda veida iedzīvotāju noslāņošanās, kā rezultātā izveidojās un nostiprinājās trīs lielākās kārtas.
Pirmā kārta bija garīdzniecība. Reizē ar vienotas garīdzniecības statusa nostiprināšanos, nostiprinājās arī tās privilēģijas. Garīdzniecībai tāpat kā agrāk bija tiesības saņemt ziedojumus, desmito tiesu, tā saglabāja savas tiesības uz nodokļu atlaidēm un neatkarību no laicīgās tiesas.
Otrā kārta valstī bija muižniecība, kurai XIV- XV gs. Francijā faktiski bija lielākā jeb galvenā loma valsts sociālajā un politiskajā dzīvē. Muižniecība tāpat kā agrāk nebija vienota. Tā sastāvēja no hercogiem, grāfiem, marķīziem, vikontiem.
Trešo kārtu veidoja ātri augošo un attīstīto pilsētu iedzīvotāji. Trešais slānis bija vienīgais pakļautais slānis Francijā uz kuru gūlās viss valsts nodokļu smagums.
XIV gs. sākumā Francijā senjoriālās monarhijas vietā nāca jauna feodālās monarhijas forma - kārtu pārstāvniecības monarhija. Kārtu pārstāvniecības monarhijas, kā valsts pārvaldes formas izveidošanās ir nesaraujami saistīta ar tādu procesu kā politisko centralizāciju, kā arī ar atsevišķu feodāļu patvaļas likvidāciju un tālāku karaļa varas nostiprināšanos. Karaļi atņēma viņiem tiesības ievākt nodokļus, lai tos ievāktu bija nepieciešama karaļa atļauja.
XV gs. Kārlis VII atcēla iespēju atsevišķiem lielajiem senjoriem ievākt nodevas. Savukārt Ludvigs XI atņēma feodāļiem tiesības izkalt savu naudu. XV gs. Francijā apgrozībā varēja izmantot tikai vienotu, karaļa izdotu naudu. Vienīgi atsevišķi lielie feodāļi vēl saglabāja savas neatkarīgas armijas, kuras nodrošināja viņiem sava veida politisku varu. Pakāpeniski savu nozīmi zaudēja arī senjoriālā likumdošana.
Kārtu pārstāvniecības monarhija Francijā izveidojās un nostiprinājās noteiktā valsts centralizācijas procesa posmā, tas ir laikā, kad autonomi pastāvēja feodālo senjoru tiesības, katoļu baznīcas tiesības un pilsētu korporāciju tiesības. Karaļa vara pakāpeniski mēģināja salauzt veco politisko struktūru. Tomēr savā ceļā tā sastapa vēl samērā spēcīgo opozīciju, tāpēc karaļa politiskā vara bija lielā mērā atkarīga no feodāļu kārtas atbalsta.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1169887
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties