Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:360049
 
Vērtējums:
Publicēts: 29.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
Darba fragmentsAizvērt

Ievads

Lai normāli apgadātu sabiedrību ar materiāliem nosacījumiem, kuri ir nepieciešami lai tā funkcionētu ir svarīgi nodrošināt visu labumu ražošanas, kopējo sabiedrisko produktu un kopējo sabiedrības prasību apjomu vienlīdzību. Vienlaikus nepieciešams nodrošināt struktūras atbilstību starp sabiedriskas ražošanas, kopējo sabiedrisko produktu un sabiedrisku prasību. Ja dotās attiecības neieturas, rodas atšķirīgi disbalansi. Loģiski pieņemt, ka ir vajadzīgs kaut kāds regulators.
Makroekonomiska pieprasījuma un makroekonomiska piedāvājuma līdzsvara likums sāka darboties pilnā mērā klasiska kapitālisma nosacījumos, kad dominēja brīva konkurence. Tādi nosacījumi, kā zināms, bija XVIII—XIX g. Anglijā. Bet pieredze rāda, ka līdzsvarotu ekonomikas attīstību un resursu maksimālu izmantošanu nav iespējams nodrošināt vienīgi ar tirgus mehānismu, tāpēc aktuāla ir kļuvusi ekonomikas valsts regulēšana. Bez valsts iejaukšanās nevar īstenot optimālu struktūrpolitiku un pretkrīžu pasākumus. Valsts veic šīs funkcijas, galvenokārt ietekmējot kopējo pieprasījumu ar tā rīcībā esošiem līdzekļiem. Tos efektīvi izmantojot, var mazināt gan negatīvo procesu ietekmi, gan veicināt ekonomisko izaugsmi. Otrkārt: valsts uzņēmumi darbojas galvenokārt tajās jomās, kuras var nenest peļņu bet sabiedrībai tās ir stratēģiski nozīmīgas jomas un tās nevar bez tām pastāvēt. Kā arī, valsts sektors nodrošina ar darbu daudz cilvēkus, un tie saņem algu pat tad, ja uzņēmums strādā ar zaudējumiem, tādā veidā samazinot bezdarbnieku skaitu valstī.
Līdzekļus nepieciešamo izdevumu īstenošanai valsts ņem no budžeta. Valsts izdevumi var strauji palielināties, bet atrast uzreiz jaunu avotu budžeta ienākumu papildināšanai ir diezgan sarežģīti. Tāpēc valsts ir spiesta izvēlēties papild ieņēmumos, jo budžets nav iespejas sēgt visus radušos izdevumus. Tieši tie papild ieņemumi un veido valsts parādu, valsts iekšā vai ārpus tās.
Tātad vārdkopa ”valsts parāds” parādījās jau pat tajos laikos, kad valsts un ekonomika kļuva par vienu kopu. It īpaši šo vārdkopu varēja dzirdēt kara laikos, kad ekonomiski vāji attistītas valstis griežas pēc aizņēmumiem pie attistītākājām valstīm ( tādiem kā ASV, Francija ), vai pati valsts aizņēmēja naudu tekošajiem izdevumiem pie saviem iedzīvotājiem (Piemēram: Lielā Tēvijas kara laikā) .
Ekonomistu vidū pastāv dažādi viedokļi par valsts parāda veidošanos, tiek uzskatīts, ka valsts aizņēmums, tas ir bagātu valstu prioritāte. Bet tagad neatkarīgi no valsts bagātības, valsts parāda ietekme ir redzama jebkurā valstī, kas budžeta deficītu sedz ar aizņemšanās metodi.
Kursa darba tēma ir „ Iekšējā un ārējā parāda pozitīvas un negatīvas sekas”.
Darba mērķis ir izpētīt valsts parāda rašanās iemeslus, tā struktūru un ietekmi uz ekonomiku.

Darba mērķa sasniegšanai autors izvirza šādus uzdevumus:
1. pamatojoties uz literatūru pētīt valsts parāda teorētiskos aspektus;
2. analizēt valsts parāda struktūru Latvijā;
3. izvērtēt valsts parāda sēkas;
4. izstrādāt secinājumus un priekšlikumus.
Izvēlētās tēmas pētīšanai autors izmantos šādas metodes:
1. ekonomiskās analīzes metodes;
2. statistiskās analīzes metodes.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties