Latvijā kopš tās dibināšanas ir bijušas dažādas ekonomiskas problēmas, sākot ar neattīstīto rūpniecību, beidzot ar dažādām valsts finanšu problēmām. Patlaban Latvijai ir vairākas lielas ekonomiskas problēmas. Viena no tām ir bezdarbs.
Bezdarbs – tā ir sociāli ekonomiska parādība un izpaužas kā ekonomiski aktīvās iedzīvotāju daļas aiziešana no darba tirgus. Šāda indivīda rīcība var būt gan brīvprātīga, gan piespiedu. Jebkura veida neizmantoto resursu esamība bieži vien tiek izskaidrota ar mājsaimniecību un uzņēmumu labprātīgu izvēli. Parasti līdzsvara reālā darba alga (darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma rezultāts) ir pārāk maza, lai visus pārliecinātu meklēt darbu un līdz ar to atteikties no brīvā laikā kā alternatīvas nodarbinātības.
Ēnu ekonomika ir ar fiktīviem dokumentiem reģistrētie uzņēmumi neesošās adresēs, uz mirušu cilvēku vārdiem, ar kuru parakstiem dokumenti nonāk it kā likumīgā apgrozībā. Ēnu ekonomika jeb, kā daži to dēvē: melnais bizness — tie ir uzņēmumi, kas reģistrēti, bet kuros liela daļa naudas apgrozās ārpus oficiālās grāmatvedības. Ēnu ekonomika — tie uzņēmumi, kur gandrīz viss personāls strādā ar minimālo darba algu, pārējo saņemot aploksnēs; uzņēmumi, kas pasūta un realizē kontrabandu. Ēnu ekonomika — tie ir uzņēmumi, kas lielos daudzumos realizē preces bez jebkādiem dokumentiem vai arī ar viltotiem dokumentiem, par tām nemaksājot nodokļus. Ēnu ekonomika — tie uzņēmumi, kas nodrošina savu netraucēto darbību, uzpērkot visu līmeņu atsevišķus ierēdņus. Ēnu ekonomika — tie uzņēmumi, kas caur dažām bankām, turklāt starptautiskā līmenī, atmazgā netīro naudu. Latvijā pašreizējā situācija ir tāda, ka ēnu ekonomika visdažādākajos tās izpausmes veidos daudzējādi ir aptvērusi visas dzīves jomas, tā sākusi saaugt ar finanšu un valsts aparātu, politiskajām partijām, kļūst par nopietnu draudu valsts demokrātiskajiem pamatiem. Piemēru masu saziņas līdzekļos ir vairāk nekā pietiekami. Lai novērstu ēnu ekonomiku ir jānovērš korupciju.
Korupcija ir uzticētās varas negodīga izmantošana, lai gūtu personīgu labumu. Korupcija ierobežo iedzīvotāju tiesības un brīvību, pazemina dzīves līmeni un kavē sabiedrības vidus slāņa izveidi, palielina ēnu ekonomiku un izkropļo valsts saimniecību, mazina iedzīvotāju uzticību valstij, bremzē valsts attīstību.
