Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:347136
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.10.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Agrārā, jeb zemes jautājuma risināšana bija viens no būtiskākajiem notikumiem pēc 1.p.k.- Latvijas pēckara periodā. Tas bija arī viens no valsts stabilitātes priekšnosacījumiem. Ne velti, atklājot debates par agrārreformas likuma projektu, deputāts M. Gailītis teica: „Ceļa jūtīs mēs šodien redzam Latvijas valsti, jo šodien mēs stājamies pie Latvijas agrārreformas likuma apspriešanas un pieņemšanas – tā likuma, kurš noteiks un izšķirs jautājumu – būt vai nebūt Latvijas valstij.”Taču kā jebkurai darbībai tai bija savas pozitīvās un negatīvās iezīmes.
20. gs sākumā Latvijā bija ap 300 tūkstošu muižu. 60% zemes piederēja muižniekiem (Vācu muižniekiem, Latgalē arī bijušo poļu muižnieku dzimtām), 30% veczemniekiem, bet tikai 10% valstij. Zeme nepiederēja latviešiem, to apstrādāja svešas rokas, tādēļ K. Ulmanis paziņo, ka „Zeme ir jāņem atpakaļ”. Viena no būtiskākajām pozitīvajām iezīmēm agrārās reformas rezultātā bija tāda, ka bezzemnieki beidzot paši varēja apstrādāt savu zemi, kas veicināja intensīvāku zemes izmantošanu. Tolaik lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju bija bezzemnieki. Šī iedzīvotāju daļa savu nākotni, galvenokārt, saistīja ar lauksaimniecību, tādēļ cīņa par zemi bija īpaši sīva. Tika izveidots valsts zemes fonds, kurā ieskaitīja atņemtās bijušās muižas zemes tā kopējā platība bija 3396815 ha. Bijušajiem muižu īpašniekiem, ja tie nebija cīnījušies pret Latvijas valsti, atstāja muižas centru un 50 ha zemes, vai arī atņēma visu. Par atņemto zemi muižnieki atlīdzību nesaņēma. Puse no valsts zemes fonda tika sadalīta starp vairāk kā 144 tūkst. bezzemnieku un sīkzemnieku.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties