Mūsdienās nozīmīgs jautājums - cik vienoti būvniecība sadzīvo ar planētas ekosistēmu. Dabas resursi tiek izmantoti arvien intensīvāk un līdz ar to pasliktinās vides kvalitāte. Šobrīd naftas un dabasgāzes krājumi ir 1,2 triljoni barelu. Pirmā triljona iztērēšanai cilvēcei bija nepieciešami 140 gadi, bet saskaņā ar aprēķiniem, nākošos mēs iztērēsim 30 gadu laikā.[5] Lai gan Eiropas Savienības direktīvas paredz, ka līdz 2015. gadam jāsasniedz ievērojams progress vides kvalitātē, visticamāk, ka tik ātri tā būtiski neuzlabosies. Zinātnieki uzskata, ka ekoloģiskā ziņā cilvēces nākotni apdraud šādi faktori: fosilā kurināmā avotu izsīkums un ar to saistītais enerģētikas bads, fosilā kurināmā sadedzināšanas radītā CO2 palielināšanās planētas atmosfērā un ar to saistītais siltumnīcas efekts, kas var radīt polāro un augstkalnu ledāju kušanu un pasaules okeāna līmeņa celšanos un kontinenta apdzīvojamās platības samazināšanos, atmosfēras piesārņošanos ar hlororganiskajiem savienojumiem un metānu, kas noārda ozona aizsargslāni un palielina ultravioletā starojuma kaitīgās sekas, ar dažādām būvēm aizņemtās lauksaimnieciski izmantojamās platības, kas noved pie pārtikas bāzes samazināšanās cilvēces pieauguma apstākļos, meža izciršanu, kas samazina planētas augu kopējo skābekļa reģenerācijas potenciālu, koksnes atlieku sadedzināšana palielina oglekļa oksīda daudzumu, lauksaimniecības ķimizācija, kā rezultātā palēninās bioloģiskās atjaunošanās procesi, pieaugušie atkritumu apjomi piesārņo augsni un ūdeņus, aizņem zemes platības, bet to ražošanai ir izlietoti resursi, dzeramā ūdens krājumu izsīkšana nesaimnieciskas darbības rezultātā, atklāto ūdenstilpju piesārņošana ar kanalizāciju un lauksaimniecības ķimizācijas produktiem. Tomēr nav pamata uzskatīt, ka dabas iznīcība nav novēršama. Arī būvniecības vidi var veidot tādu, lai tā pēc iespējas mazāk kaitētu apkārtējai vide. [21]
Cilvēks vienmēr ir centies uzlabot savu dzīves telpu, lai tā būtu vēl siltāka un mājīgāka. Viduslaikos sienas noklāja ar zvērādām, 18.gs. koka ēku sienas no telpu puses apmeta. 19.gs. būvniecībā ienāca jauni risinājumi ar gaisa šķirkārtām mūra sienās un jumta pape kā koka sienu izolējošais materiāls. Līdz ar tehnisko revolūciju notiek nemitīgi būvfizikāli eksperimenti būvniecībā ar jauniem, nepārbaudītiem jeb laboratorijās teorētiski pārbaudītiem materiāliem, kas ne vienmēr bija tie piemērotākie un labākie. Šis process turpinās arī mūsdienās, jo visi vēlas būvēt lēti un labi. [35]
Lielu daļu komunālo maksājumu sastāda siltumapgāde aukstajā gada laikā. Katru gadu pieaug energoresursu cenas. …
