Ģeometrija dabā un mākslā. Zelta griezums

Sastopams
Ģeometrijā — tas parādās gan plaknes figūrās, piemēram, pentagrammā un logaritmiskajā spirālē, gan telpiskās figūrās, piemēram, dodekaedrā un ikosaedrā
Algebrā- piemēram, saistībā ar Fibonači skaitļiem.
Mākslā
Dabā
Arhitektūrā
Definīcija un aprēķināšana:
Būtībā zelta griezums ir diezgan sarežgīts ģeometrisks, matemātisks proporciju savstarpējs samērs, kad veselā attiecība pret savu lielāko daļu ir tāda pati, kā lielākās daļas attiecība pret mazāko.
Formulējot zelta griezuma likumu kā negrozāmu likumu arhitektūrā, tēlniecībā un glezniecībā, daudzi renesanses teorētiķi un mākslinieki centās atrast ideālu ģeometrisku mākslas pamatu. Tā, piemēram, viens no ievērojamākajiem eiropiešu algebristiem 15. gs. Luka Pačoli sarakstīja traktātu „Par dievišķo proporciju” (izmantojot romiešu matemātiķa Vitruvija darbu), kurā rakstīja, ka zelta griezuma likumam pakļauti visi zemes virsū atrodamie priekšmeti, kuri pretendē uz skaistumu. Tika pētīti arī pieci regulārie daudzskaldņi un no tiem iegūtie pusregulārie daudzskaldņi, kā arī cilvēka ķermeņa proporcijas, kuras izteica ar veseliem skaitļiem. Ilustrācijas šai grāmatai zīmēja Leonardo da Vinči, kuram Pačoli aprēķināja, cik daudz metāla nepieciešams jātnieka statujai. …