Mežs ir ekosistēma, kurā katram tā elementam – ko¬kiem (kas ir noteicošie šajā sistēmā), putniem, augiem, pat vissīkākajam mikroorganismam, ir būtiska un sava vieta. Visi elementi atrodas mijiedarbībā un līdzsvarā. Tātad mežs ir tāda koku sabiedrība, kurā koki ietekmē cits citu, un šī sabiedrība atstāj iespaidu uz apkārtējo vidi ( augsni, gaisu, klimatu). Mežs ir no savstarpēji saistītiem komponentiem sastāvoša ekosistēma, kurā galvenā organisko vielu ražotāja ir kokaudze. Mežam raksturīgs dinamisks līdzsvars, stabilitāte un pašregulācija. Pašregulācijas mehānismu darbības shēma dažās bioloģiskās sistēmās ir vienāda un balstās uz tajā skaitā atgriezenisko saišu principa. Negatīvās atgriezeniskās saites samazina ieejas elementu darbību un stabilizē sistēmu. Stabilām meža ekosistēmām raksturīgas nelielas struktūras pārmaiņas: koku caurmērs un augstums gandrīz nemaz nepalielinās., vainagi noapaļojas, koksnes pieaugums ir mazs. Pozitīvās atgriezeniskās saites veidojas, sistēmai pielāgojoties jauniem apstākļiem. Tās pastiprina ekosistēmas struktūra un darbība pārmaiņas, piemēram, nosusinātā mežā izveidojas ražīgākas kokaudzes, kas patērē vairāk ūdens un tādējādi veicina gruntsūdens līmeņa pazemināšanos. Pilnīgi arī pārmainās pameža un zemsedzes sastāvs, strauji ieviešas jauni patērētāji un noārdītāji. Ekosistēmai jaunajos apstākļos nostabilizējoties, pozitīvo atgriezenisko saišu ietekme izzūd. [2].
Meža novērotāja uzmanību vispirms saista koki – varenie simtgadīgie milzeņi, šmaugās kāršaudzes, zaļoksnējās jaunaudzes. Bet jebkura meža nogabalā bez kokiem ir arī daudz citu sugu, kā arī dažādu dzīvnieku. Šķietami vienmuļā mežā var atrast desmitiem un pat simtiem augu sugu. Vēl lielāka ir kukaiņu un citu sīko dzīvnieku dažādība, nemaz nerunājot par sīkbūtnēm. AS „Latvijas valsts meži” apsaimniekošanā atrodas 1.62 milj. ha liela teritorija, tai skaitā 1.59 milj. ha meža zemes. Meža zemes veido 87% mežs, 9% purvi, 1% lauces un pārplūstoši klajumi, un 3% zeme zem meža infrastruktūras objektiem.[
