Artura Rembo daiļrades analīze

“Iluminācijas” ir krasi stilistiski atšķirīgas, kā to izsaka arī nosaukums – tie ir īsi, kosmiskas prāta gaismas uzplaiksnījumi, apskaidrotība, kas izteikta frāzēs, piemēram, cikls “Nomodi”, vīzijas un pareģojumi “Ģēnijs”, “Pēc plūdiem”, mistifikācija, biezs mitoloģisko un biblisko atsauču slānis, kas sakausēts vārda alķīmijā – dzejoļos “Antīkais”, “Mistiskais”.
“Iluminācijas” ir arī Rembo pēdējais darbs, ar kuru viņš pamet rakstniecību (“Aiziešana”), noslēdzot karjeru 21 gada vecumā. Taču gan dzīvē, gan dzejā viņš mira jauns, literāro karjeru pa īstam aizsākot tikai pēc autora nāves, kad laikmets un dzejas balss kļuva pietiekami nobrieduši Rembo radītajai tēlu un formas eksplozijai. Vēlāk Rembo ietekmējis arī bītņiku kultūru, 1968.gada studentu nemierus, geju kustību un intelektuālo roku. Kā teicis Kamī: “Mūsu lielie spridzekļi un dzejas dumpinieki tikko ir atstājuši bērnību.” Un patiesi, gan tieši, gan pārnesti, Rembo vienmēr palika uzticīgs jaunībai, brīvībai un dumpinieciskumam, pa īstam novecojot tikai pēc savas nāves.
…