Kurzemes un Vidzemes zemniecība 18.gadsimta beigās un 19.gadsimta sākumā

1. Piētisms- reliģiska kustība, kas sākās 17. gs. beigās Vācijas luteriskajos novados luterānisma ietvaros un pretēji ortodoksālajai mācībai sludināja individuālo ticības apliecinājumu, dievbijības praktisku izpausmi, iekšēju attieksmi pret Jēzu. Viens no piētisma atzarojumiem- grāfa Nikolaja Cincendorfa 1727.g. dibinātā hernhūtiešu kustība, kas 18.gs. 30.tajos gados ieradās Valmiermuižā, no kurienes pakāpeniski sākās brāļu draudzes kustība. Galvenie darbinieki, kam bija ietekme Latvijas baznīcā- P.J. Spekers un A.H. Franke. Kad imperatore Elizabete 1743. g. kustību aizliedza, tā sevī ietvēra ap 4000 zemnieku. Hernhūtiešu darbība veicināja izglītības strauju kāpumu, morāli ētiskā klimata uzlabošanos.
2. 1796. g .rudenī iznāca 27 gadus vecā mājskolotāja Garlība Merķeļa vācu valodā sarakstītā grāmata „Latvieši, īpaši Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās”, kas adresēta krievu valdībai, aicinot iejaukties Vidzemes lietās un atcelt dzimtbūšanu, lai novērstu revolūciju. Grāmatā aprakstīti smagie apstākļi, kādos dzīvoja latviešu zemnieki, muižnieku despotija un nežēlība pret saviem dzimtcilvēkiem.
3. Muižnieks J. G. Eizens 1751.-1764. g. publicē pret dzimtbūšanu vērstus rakstus.…