Motosporta pamatvērtības pārmaiņu laikos Latvijā

1.2. Iegūtā pētījuma rezultāts
Latvijas motokross ir ar notikumiem bagāts. Ir zudusi tā atbalsta vai ieguldījumu sistēma, pie kuras tika pieradināti sportisti padomju laikos.
Motosporta attīstību un sportista meistarību veicina viens liels komplekss process - lielā mērā tas, protams, paliek katra paša ziņā, tomēr iesaistīto pušu šajā sportā, ko sauc par motosportu, ir daudz. Tie ir paši sportisti, klubi, organizatori, menedžeri, treneri, vecāki un atbalstītāji.
Saimniecisko juku laikos deviņdesmito gadu sākumā gandrīz visi lielie moto klubi beidza pastāvēt. Braucēji izklīda pa savām garāžām, meklēja sponsorus, metās biznesā (bieži arī diezgan šaubīgā), lai varētu nopelnīt naudu un turpināt nodarboties ar motosportu. No savulaik atzītajiem moto klubiem palikusi "Ape", „Bieriņi”, varbūt vēl kāds klubs, tikai to izpēte ir ierobežota, jo šāda veida informācija nekur vienā vietā nav atrodama, klubu vēsturiskie nosaukumi netiek dokumentēti. Cēsu pusē Jāņmuižas kluba misiju šodien aktuālu uztur moto klubs „Suzuki Latvia”.
Nevar noliegt, ka motosporta attīstībā tomēr lielākā ietekme nāk no vadošajām un atbildīgajām valsts organizācijām. Pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gada rudenī Latvijas Motosporta federācija (LaMSF) tika atzīta par pilntiesīgu starptautiskās motosporta organizācijas biedri FIM kongresā Jaunzēlandē, atjaunojot savu darbību tajā pēc 50 gadiem.
Par motoru sporta veidiem, to perspektīvām un nepieciešamību mūsu valstī dzirdēti daudzi un dažādi viedokļi. Vieni saka, ka viss grimstot, otri tieši pretēji – sen esot nogrimis, bet tagad jau sākot celties augšā.[7;28]
…