Politoloģija ir „zināšanu kopums par politiku”, kas veido speciālo zinātņu un zinātnisko disciplīnu sistēmu, kura pēta politiskās parādības un procesus. Politikas zinātne vienlaikus ir vispārīgās politisko zināšanu sistēmas daļa. Šo sistēmu veido politikas filozofija, politikas zinātne un empīriskais politikas izziņas lauks. Politikas zinātnes struktūru veido – teorētiskās zinātnes, politiskā socioloģija, politiskā psiholoģija un empīriskās zinātnes.
Politoloģija, kā jau liecina nosaukums, ir zinātne par politiku. Tajā iekļaujas pētījumi par struktūru un procesiem valdībā vai jebkurā citā ekvivalentā sistēmā, kas nodrošina drošību, likumību un citas sabiedrības eksistencei nepieciešamas lietas. Tādējādi politoloģijā tiek iekļautas tirdzniecības savienības, korporācijas, reliģiskās sistēmas un citas kolektīvās intelekta izpausmes jomas, kas strukturāli līdzinās valsts pārvaldes sistēmai. Politologi pievērš uzmanību varas nodošanai un dalīšanai sabiedrībā, kas bieži ir saistīta ar savstarpēji konfliktējošām interesēm. [3; 30]
1.„Tātad politika ir tiekšanās pēc līdzdalības varā vai arī ietekme uz varas sadalīšanu starp valstīm, valstī – starp cilvēku grupām, kuru rokās ir vara...” Makss Vēbers [1;18]
2.„Politika ir šķiru, partiju, valstu, personību pamatinterešu kopums, mērķu un orientāciju kopums, no kuriem politiķi vadās iekšējās un starptautiskās lietās, kā ari savā praktiskajā darbībā, kas vērsta uz izstrādāta kursa realizāciju.”…
