Iedzīvotāju nacionālais sastāvs

Katras tautas, nācijas un tautības iedzīvotāju kopskaits un īpatsvars pasaulē, valstī, reģionā laika gaitā mainās (pirmām kārtām iedzīvotāju atražošanas un migrācijas atšķirīgo rādītāju dēļ.)
Otrais pasaules karš, pēckara represijas, okupācijas varas realizētā iedzīvotāju migrācijas politika ievērojami ietekmēja Latvijas iedzīvotāju etnisko sastāvu. Lai gan 80. gados latviešu skaits pieauga, tomēr to īpatsvars 1989.gadā bija nokrities līdz 52%. Pamattautības iedzīvotāju īpatsvars Latvijā bija viszemākais Eiropā. Tāpēc demogrāfiskajos pētījumos Latvijā etniskajam aspektam vienmēr tika pievērsta īpaša uzmanība.
Jāatzīmē, ka visos rajonos un lielākajās pilsētās latviešu īpatsvaram ir tendence pieaugt, tomēr ir daudz administratīvi teritoriālo vienību ar latviešu skaita sistemātisku zudumu. Vislatviskākā joprojām ir Kurzeme. Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem, 2003. gadā Talsu rajonā 92% no iedzīvotājiem bija latvieši, Kuldīgas rajonā - gandrīz tikpat. Augsts šis procents ir arī Ventspils rajonā (90%), Limbažu rajonā (89%), Liepājas rajonā (88%). Viszemākais latviešu īpatsvars ir Latgales zonā, īpaši Daugavpils rajonā (40%). Rīgā latviešu īpatsvars pieaudzis no 36,5% 1989.gadā līdz 42% 2003. gadā, Daugavpilī- attiecīgi no 13 līdz 17%, Rēzeknē - no 37 līdz 43%, tomēr latvieši šeit un citās lielākajās pilsētās ir mazākumā vai tikai tagad izkļūst no skaitliskās minoritātes statusa. Pēc etniskās pašnoteikšanās principa iegūto datu par administratīvi teritoriālajām vienībām vēl nav mūsu rīcībā, taču iepriekšminētās sakarības varētu būt līdzīgas.
…