Secinājumi.
Līgumsods ir viens no saistību tiesību pastiprināšanas līdzekļiem, kura uzdevums ir iedarboties uz parādnieka apziņu, lai atturētu viņu no saistību pārkāpšanas. Kreditors iekļaujot līgumsodu galvenajā līgumā, vai papildus kādā citā aktā nodrošinās, ka parādnieks pienācīgi pildīs uzņemtās saistības, kā arī gadījumā, ja parādnieks neizpildīs vai nepienācīgi izpildīs šīs saistības, tad viņam būs jāmaksā līgumsods.
Līgumsods ir mantisks samazinājums, kas tiek izteikts mantiskā vērtībā – naudā vai kādā citā vērtībā, pēc līgumslēdzēju brīvas gribas. No tā arī izriet, ka līgumsoda veidā nedrīkst izmatot personas fiziski aizskarošas darbības un darbības, kuras ierobežo personisko brīvību.
Līgumsodu ir iespējams pievienot katram līgumam (izņēmums - ģimenes tiesības), bet prasījuma tiesības par tā piedziņu ir atkarīgas no galvenā līguma spēkā esamības. Kā arī līgumsodu var noteikt kā vienu pašu saistību pastiprināšanas līdzekli, tā arī kopā ar citiem saistību pastiprināšanas veidiem.
Civiltiesības paredz līgumsodu iedalījumu pēc to sakara ar zaudējumu atlīdzības pienākumu. Pēc šīs pazīmes līgumsods var būt kumulatīvs līgumsods, ieskaita līgumsods, izvēles (alternatīvs) līgumsods, izslēdzošs (ekskluzīvs) līgumsods.
Līgumsodu ir iespējams izteikt: konkrētā naudas summā, gan procentos no līguma summas nepienācīgi izpildītās vai neizpildītās daļas, kā arī kombinēti – procentu un konkrētas naudas summas veidā, kas maksājama vienreizēji vai par noteiktiem līgumsaistību izpildei noteiktiem periodiem pieaugoša soda veidā.
Līgumsodu, kas izteikts procentos nekādā gadījumā nedrīkst jaukt ar procentiem, jo līgumsods ir sods, bet procenti ir atlīdzība par sveša kapitāla lietojumu.
Civiltiesisko sodu par saistības neizpildi vai par nepienācīgu izpildi var noteikt līgumā vai arī tā pielietošana attiecīgā līguma veidā var pamatoties uz likumu. Likumā paredzētais līgumsods tiek ietverts speciālajās tiesību normās. Speciālajās tiesību normās ir iespēja paredzēt līgumsodu konkrēta līguma veidā, kā arī šajās normās ir paredzēti konkrēti tiesību pārkāpumi, par kuriem ir maksājams līgumsods un ir noteikts tā apmērs. Līgumsodu nosaka tādās pakalpojumu sniegšanas nozarēs, kurās pakalpojumu sniedzējiem ir loti būtiska ietekmēšanas spēja valsts tirgū.
Teorētiski darba līgumā būtu iespējams paredzēt arī līgumsodu, tādā gadījumā, ja darba devējs aizkavē darba samaksu, piemēram, par katru darba samaksas nokavēto dienu darba devējs maksātu darbiniekam līgumsodu 0,1 % apmērā no atalgojuma apmēra. Taču šādas vienošanās praksē nav sastopamas, jo darba devējs nebūtu ieinteresēts uzņemties šāda veida atbildību par saviem pārkāpumiem.
Parādnieka pienākums maksāt līgumsodu un kreditora prasījuma tiesības par tā samaksu paliek spēkā arī pēc galvenās saistības termiņa izbeigšanās vai pēc līguma atcelšanas, ja šīs tiesības un pienākumi radušies laikā līdz galvenās saistības izbeigšanās momentam.
Kreditoram, izmantot līgumsodu ir daudz izdevīgāk, jo līgumsods nav jāpierāda, atšķirībā no zaudējumiem.
Prasījuma tiesības par līgumsodu ir atkarīgas no darījuma spēkā esamības, uz kura pamata ir radusies galvenā saistība. Situācijās, kad tiesā risinās jautājums par līgumsoda piedziņu, būtu nepieciešams stingrāk izvērtēt darījuma spēkā esamību, atbilstoši Civillikumā paredzētājiem gadījumiem.
Līgumsods, kas izriet no fiktīva darījuma nepaliek spēkā, bet simulatīva darījuma rezultātā paliek spēkā esošs. Fiktīvs darījums ir šķietams darījums, jo tas ir veikts tikai izskata pēc, taču simulatīva darījuma rezultātā nopietni gribēts darījums tiek aizslēpts aiz cita darījuma.
Priekšlikumi
Kreditoram nosakot līgumsoda apmēru būtu jāvadās no tādiem vispārējiem tiesību principiem, kā labu tikumu, labas ticība un taisnīguma princips.
Kreditoriem, pēc iespējas, vajadzētu atturēties no pārmērīgi lielu līgumsodu noteikšanas līgumos, jo savādāk tiesa var atzīt līgumsodu par nesamērīgu, netaisnīgu un neatbilstošu labiem tikumiem, kā arī līgumos būtu jāparedz, kas ir maksājams vispirms – līgumsods vai pamatparāds.
Nepieciešams Civillikumā ietvert tādu normu, kura noteiktu tiesas tiesības ne tikai samazināt, bet galvenais - atcelt nesamērīgi augstus līgumsodus.
…
