Iedzīvotāju populācija: sistēmas un attīstības aspekti. Globālais, reģionālais un vietas aspekts

Pēdējos piecos simtos gadu cilvēces populācija ir augusi vairāk kā desmitkārtīgi un tas turpinās joprojām. Kopš 1950.g. populācijas skaits ir dubultojies un katru gadu tas turpina pieaugt par 90 miljoniem. Lai arī mēs neesam skaitliski visvairāk pārstāvošie dzīvie organismi, mēs esam kļuvuši par dominanto sugu uz zemes dēļ mūsu spējas manipulēt ar vidi.

Vēsturiskā cilvēces attīstība.
Mēs kļuvām par dominējošo sugu pateicoties tehnoloģiskajām revolūcijām. Aptuveni pirms 12 000 gadu sākām savu attīstību ar lauksaimniecības darbībām un tad cilvēku skaits bija aptuveni pāris miljoni.

Resursi, tehnoloģijas un Populācijas pieaugums
Lauksaimniecības laika populācija auga lēni, taču nepārtraukti, sasniedzot aptuveni 250 miljonus ap Kristus laiku. Nākamajos 17 gadsimtos pasaules populācija dubultojās un uz Industriālās Revolūcijas laiku (1750) populācija bija ap 0,5 miljardu. Ap 18.gs. pasaules populācija eksplodēja: revolūcija ne tikai industriālajā sfērā, bet arī lauksaimniecībā, transportā, medicīnā. Rezultātā, pilsētās populācija auga straujāk, jo pilsētas kļuva par ražošanas centriem utt. Sākās migrācija no rurālajiem uz urbānajiem rajoniem Eiropā un Z-Amerikā. Tehnoloģiskās revolūcijas arī izraisīja produktu pieaugšanu mazāk attīstītajās valstīs (MAV), tā nodrošinot vismaz īslaicīgu atbalstu globālajā populācijas pieaugšanā. Medicīnas sasniegumi un medicīniskā aprūpe arī strauji izmainīja populācijas dinamiku.…