Livonijas politiskā vēsture - iekšpolitika un ārpolitika

Vācu misionāri,krustneši un tirgotāji 13.gadsimta gaitā Baltijā izveidoja savas pilsētas un valstis.Visu vācu iekaroto un kristīto zemi sauca par Livoniju.Vēstures periodu,kas ilga Latvijas un Igaunijas teritorijā no 13.gs.līdz 16.gs.vidum vēsturnieki sauc par Livonijas periodu.Vārds Livonija nozīmē Līvu zeme.
Pirmie Baltijas iedzīvotāji,ar kuriem 12.gs.sastapās vācieši,bija Daugavas lejteces līvi.Līvu zemi jeb Līvzemi vācieši hronikās un dokumentos latīņu valodā apzīmēja kā Livonia,vācu valodā kā Livland.Tomēr jau 13.gs.sākumā Livonijas jēdziens sāka mainīties:par Livoniju vācieši sāka saukt ne tikai līvu apdzīvotās zemes,bet arī visas tās teritorijas,kuru iedzīvotāji brīvprātīgi vai militāra spēka spiesti atzina vācu virskundzību un tik kristīti.Tadejādi gadu gaitā Livonijas sastāvā tika iekļautas gan līvu,gan latgaļu,sēļu un igauņu,gan kuršu un zemgaļu apdzīvotās zemes.Vācu izveidotās Livonijas teritorijas kopš 14.gadsimta vidus visumā atbilst mūsdienu Latvijas un Igaunijas valstu teritorijām(kopā).Livonijai viduslaikos bija arī cits apzīmējums-Svētās Marijas zeme(terra St.Marianna).Šī nosaukuma rašanās saistīta ar to,ka visas 13.gadsimtā vācu izveidotās Livonijas valstis-ordeņa valsts un bīskapijas-kā katoļu baznīcai piederošas zemes pakļāvās pāvestam un atradās pāvesta gādībā.Šādām zemēm visbiežāk deva arī kādu reliģisku,visbiežāk-kāda svētāvārdu.Savukārt par poļu Livoniju jeb Inflantiju sauca Žečpospolita pievienoto Latgali.…