Secinājumi
1. Tika izpētīts valsts sporta finansējuma apmērs un noskaidrots, ka primārais Latvijas finansējums vispirms tiek piešķirts augstas klases sportistiem, tādejādi dažkārt apdalot Latvijas jauniešu sportu;
2. Latvijas valsts sporta politikas mērķis ir veidot veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības, no tā var secināt, ka tas ir pretrunā ar reālo finansējuma sadalījumu un prioritāšu noteikšanu;
3. Tika izpētīts sporta budžeta sadalījums un secināts, ka ceļš no valsts budžeta līdz sportistam ir diezgan sarežģīts, jo ir liels birokrātiskais aparāts un daudz starpnieku, kuri ne vienmēr efektīvi pārvalda un sadala piešķirtos līdzekļus;
4. Salīdzinot 2009.gada budžeta datus ar iepriekšējo gadu budžeta datiem, vērojams krietns finanšu samazinājums sportam (~32% salīdzinājumā ar 2008.gadu), tas liecina, ka sports nav Latvijas prioritāte;
5. Tika apkopoti lielākie Latvijas sporta sponsori, kas ir arī Latvijas lielākie uzņēmumi, kuru vārds sporta atbalstītāju vidū nav svešs un kuru atbalsts šajos ekonomiskajos apstākļos ir ļoti nozīmīgs;
6. Apzinātas organizācijas kur nelietderīgi tiek tērēta Latvijas sporta nauda un secināts ka viena no tādām ir žurnāla „Sports”, kur algas ir nesamērīgi augstas, ņemot vērā šī brīža Latvijas ekonomisko situāciju.
7. Tika apkopotas galvenās sekas ko rada sporta finansēšanas samazinājums dažādās nozarēs:
• Pašvaldībām būs grūtāk dod iespēju tās iedzīvotājiem nodarboties ar sportu, it īpaši tas ietekmē jauniešus, kuri nelietderīgi pavadīs brīvo laiku;
• Latvijas Olimpiskā komiteja nespēj pilnvērtīgi sagatavot Latvijas sportistus augstākā līmeņa sacensībām (pasaules un Eiropas čempionātiem, kā arī Olimpiskajām spēlēm);
• Latvijas Olimpiskā vienība galvenokārt nespēj pilnvērtīgi sagatavot Latvijas sportistus gadāmajām ziemas Olimpiskajām spēlēm Vankūverā;
…
