Zinātnes un tehnikas progress ne tikai liek skolai sistemātiski pārskatīt mācību saturu, padarīt to mūsdienīgu, bet dod skolotājam arī iespējas pilnveidot mācību metodes, atvieglināt skolēniem mācību vielas apguvi. Skolotāju rīcībā nonāk mūsdienīgi mācību līdzekļi: skaņu ieraksti, radio, televīzija, videofilmas, kas ļauj jebkurā stundas laikā ilustrēt skolotāja stāstījuma vai grāmatas tekstu.
Lai atteiktos no skolotāja monologa klasē, pārietu uz dialogu, skolēnu individuālo darbu, darbošanos mazās grupās, aktīvu darbību iegūto zināšanu tūlītējā izmantošanā, Latvijā notiek intensīva skolotāju kvalifikācijas celšana. Skolēni stundās kontaktējas ne tikai ar skolotāju, bet arī savā starpā, gūst iespēju izteikties, uzklausīt citu domas. Viņu domāšana ir nepārtraukti nodarbināta ar mācību materiālu. Ja skolotājs pieņem šo atziņu par mācību metožu efektivitāti, viņa pienākums ir izmantot to praksē, radīt situāciju, lai skolēns gūtu iespēju mācīt citu skolēnu. (Jurgena I.,2002, 105).
Uzskatu, ka darbs grupā, kur tiek izmantota diskusiju metode ir ļoti efektīva, jo tās galvenie mērķi ir veicināt kritiskas domāšanas spējas, demokrātiskas līdzdalības iemaņas un citas kognitīvas spējas un prasmes. Šī metode ir mazāk efektīva informācijas apguvei. Diskutējot grupā mēs gūstam daudz vērtīgas atziņas un nonākam kopīgi pie viena lēmuma – izdiskutējot un pasakot katrs savu viedokli. Parasti diskusijā drošāk iesaistās arī tie skolēni, kas baidās runāt klases priekšā- grupā viņš kļūst atvērtāks un droši izsaka savu viedokli, un, kad tas ir apstiprinājies pārrunu rezultāts, tad skolēns arī kļūst drošāks un izsaka savu viedokli, kad grupa atbild. Tādā veidā mēs iedrošinām runāt tos skolēnus, kas parasti nevēlas vai baidās runāt. To es saku no savas pieredzes, jo diskutējot grupā es gūstu pārliecību par diskutējamo tēmu, cenšos rast sarunu gaitā rezultātu un jūtos drošāka izteikt viedokli.
…
