Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:316156
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.07.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Vējš    4
  Vējš    4
  Vēja daudzveidība    4
  Vēja virziens un stiprums    4
  Vēja stipruma skala    5
  Tornado, tvisters, smerčs, trombs    5
  Tornado postījumi    6
  Orkāns, taifūns, ciklons, viesuļvētra, tropiskā vētra    6
  Smilšuvētra    7
  Strāvplūsmas    7
  Vēja nozīme    7
2.  Migla, smogs un mākoņi    8
  Migla un dīmaka    8
  Smogs    8
  Mākoņi    8
  Mākoņu veidi    9
3.  Nokrišņi    11
  Nokrišņi    11
  Lietus    12
  Sniegs    12
  Lāstekas    13
  Salna    13
  Slapjdraņķis    13
  Sarma    13
  Rasa    13
  Krusa    13
4.  Atmosfēras neparastās parādības    15
  Varavīksne    15
  Kāpēc varavīksnē krāsas ir izkārtotas šādā secībā    15
  Ziemeļblāzma    15
  Mēness varavīksne    16
  Neparastās sniega pikas    16
  Atspulgi    16
  Saules Halo    16
  Saulrieta dzirkstele    16
  Skābais lietus    16
  Pērkona negaiss    17
  Pielikums    18
  Pavēro mākoņus    18
  Laika pareģošana ar dabas parādībām    18
  Fakti un rekordi    20
  Vēja skala    22
  Izmantotā literatūra    23
Darba fragmentsAizvērt

Uz Ze­mes no­tiek da­žā­das da­bas pa­rā­dī­bas. Da­ļa no tām vei­do­jas tie­ši uz Ze­mes, bet da­ļa at­mo­sfē­rā.
At­mo­sfē­ra ir Ze­mes gai­sa ap­valks. Tās apakš­ējā, vis­blī­vā­ka­jā slā­nī -Tro­po­sfē­rā no­ri­si­nās mums la­bi pa­zīs­ta­mās pa­rā­dī­bas – pār­vie­to­jas gai­sa ma­sas, vei­do­jas mā­ko­ņi, mig­la, krīt no­kriš­ņi. Tro­po­sfē­rā at­ro­das gan­drīz vi­si at­mo­sfē­ras ūdens tvai­ki.
Vējš ir gai­sa kus­tī­ba virs Ze­mes ho­ri­zon­tā­lā vir­zie­nā.
Gai­sa pār­vie­to­ša­nās tie­šais cē­lo­nis ir at­mo­sfē­ras spie­die­na at­šķi­rī­bas. Gaiss no augst­a spie­die­na ap­ga­ba­liem plūst uz zem­a spie­die­na ap­ga­ba­liem. Jo lie­lā­ka ir spie­die­na star­pī­ba, jo spē­cī­gāk pūš vējš.
At­mo­sfē­ras spie­diens virs ze­mes ne­pār­trauk­ti mai­nās, tā­pēc gai­sa ma­sas vi­su lai­ku pār­vie­to­jas, ie­dams sa­vus ce­ļus, no vie­nas vie­tas uz ot­ru. Vējš pūš no vie­nas vie­tas uz ci­tu vie­tu, bet vien­mēr no augst­a at­mo­sfē­ras spie­die­na ap­ga­ba­la uz zem­a spie­die­na ap­ga­ba­lu.
Daž­kārt vējš ir tik­ko ma­nāms – kā vieg­la vēs­ma, bet daž­kārt sa­sniedz tā­du spē­ku, ka lauž ko­kus un no­rauj ēkām jum­tus.
Vē­ja brāz­ma – pēkšņs, spē­cīgs vē­ja pū­tiens, rei­zēm ar lie­tu.

Vē­ja daudz­vei­dī­ba.
Uz ze­mes ir mil­zī­ga vē­ja da­žā­dī­ba. Ir vē­ji, kas vi­su ga­du pūš vie­nā vir­zie­nā [pa­sā­ti], un ir vē­ji, kas div­reiz ga­dā mai­na vir­zie­nu [mu­so­ni]. Da­ži vē­ji ap­tver pla­šu te­ri­to­ri­ju [glo­bā­lie vē­ji], bet ci­ti vei­do­jas ne­lie­lā te­ri­to­ri­jā [vie­tē­jie vē­ji].
Pa­sā­ti. Ek­va­to­ra tu­vu­mā Ze­mes vir­sa stip­ri sa­silst un sa­sil­da arī gai­su. Tā­pēc šeit vei­do­jas zem­a spie­die­na ap­ga­bals. Te­ri­to­ri­jā, kas at­ro­das ap 30(pla­tu­mu [gan zie­me­ļu, gan dien­vi­du pus­lo­dē], iz­vei­do­jas augst­a spie­die­na ap­ga­ba­li. Pa­sā­ti ir pat­stā­vī­gi vē­ji, kas vi­su ga­du pūš no 30(pla­tu­ma uz ek­va­to­ru. Ze­mes grie­ša­nās ie­tek­mē pa­sā­ti no­vir­zās zie­meļ­pus­lo­dē pa la­bi, bet dien­vid­pus­lo­dē pa krei­si.
Mu­so­ni. At­mo­sfē­ras spie­die­na star­pī­ba vei­do­jas starp gai­su virs sau­sze­mes un gai­su virs jū­ras. Līdz ar to oke­ānu un jū­ru pie­kras­tē ro­das mu­so­ni – vē­ji, kas zie­mā pūš no sau­sze­mes uz jū­ru, bet va­sa­rā no jū­ras uz sau­sze­mi.
Brī­ze. Upes, eze­ra vai jū­ras pie­kras­tē līdz­īgi vei­do­jas dien­nakts vējš – brī­ze, kas di­vas rei­zes dien­nak­tī mai­na vir­zie­nu. Die­nā vējš no jū­ras pūš uz sau­sze­mi, bet nak­tī no kras­ta uz jū­ru.Vē­ju rak­stu­ro tā vir­ziens un stip­rums.
Vē­ja vir­zie­nu no­sa­ka pēc de­bes­pu­ses, no ku­ras vējš pūš.
Da­bā vē­ja vir­zie­nu var no­teikt pēc dū­miem, kas kūp no skur­ste­ņa, pēc plī­vo­jo­ša ka­ro­ga un tam­lī­dzī­gi.
Lai no­skaid­ro­tu val­do­šos vē­jus kā­dā ap­vi­dū, tad jā­uz­zī­mē vē­ja re­žī­ma gra­fisks at­tē­lo­jums, ko sauc par vēj­ro­zi.
Vē­ja stip­rums ir at­ka­rīgs no vē­ja āt­ru­ma. Vē­ja āt­ru­mu mē­ra ar at­tā­lu­mu, ko at­tie­cī­gā gai­sa ma­sa veic vie­nā se­kun­dē [m/s]. Vē­ja āt­ru­mu iz­sa­ka arī bal­lēs [0 – 12]. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1170535
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties