Otrais pasaules karš

Daudzus gadus Padomju Savienība poļu virsnieku noslepkavošanā vainoja vāciešus. Šo versiju atkārtoja arī poļu vadošie komunisti. Diemžēl nebija zināma patiesība par notikušo traģēdiju, jo trūka pētījumu, padomju arhīvu dokumenti nebija pieejami. Pat demokrātiskās Krievijas valdība apgrūtināja pieeju šiem materiāliem, kā arī lika šķēršļus noziegumu vietu apzināšanai, pieminēšanai un svētīšanai.
Pirmie 1942. gadā poļu karavīru masu kapus uzgāja poļu strādnieki, kurus vācieši ar varu Katiņā piespieda strādāt. Noslepkavoto profesionālo virsnieku vidū bija rezerves virsnieki – izglītoti cilvēki, valsts intelektuālā elite, kas noteica tautas mentalitāti. 7
Nacisti izjauca dzelzceļa līnijas, ceļus un sagrāva ēkas, kuras bija pārpildītas ar bēgļiem.
1945.gada februārī 3 sabiedrotie – Rūzvelts, Čērčils un Staļins sanāca Jaltas konferencē Krimā, kurā galvenās domstarpības bija par Poliju. Vienojās divos punktos: pirmkārt, Krievija varēs paturēt to Polijas daļu, kas 1939.g. bija nonākusi tās rokās, otrkārt, Ja Krievijas izveidotajā Polijas valdībā tiks iekļauti daži nekomunisti, tad šī valdība tiks atzīta.
Vēl nevienā karā cilvēces vēsturē nebija lietoti tik plaši un masveidīgi nāves ieroči un iznīcināšanas metodes: masveidīgas pilsētu un citu apdzīvotu vietu bombardēšanas, asiņainas represijas un civiliedzīvotāju iznīcināšana okupētajās teritorijās, un visbeidzot — atombumbu nomešana uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki.
Taču vēl nekad agrāk pasaules karu vēsturē nebija pieredzēts arī tik nežēlīgs karojošo valstu terors pret pašu zemes iedzīvotājiem. Savdabīgas līderes šajā nežēlības parādē bija Padomju Savienība un hitleriskā Vācija.
…