Pēc ANO migrants tiek uzskatīts, ja ir ieceļojis valstī vairāk kā uz gadu.
ES par migrantiem tie izskatīti tie, kuri iebrauc ES no tā saucamajām 3. pasaules valstīm (tās, kas nav ES dalībvalstis).
Pēc 2. Pasaules kara migrācija pasaulē ir pieaugusi, jo ir atvērtas valstu robežas un finanšu plūsma pasaulē tikai pieaug.
Tagad tiek ir apmēram 200 miljoni migrantu pasaulē.
10% migrantu dzīvo attīstības valstīs un 60% attīstītajās valstīs. ½ migrantu ir sievietes. Visvairāk migrantus piesaista anglosakšu valstis (ASV, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande). Visvairāk izceļo no Ķīnas, Indijas, Indonēzijas.
Formāli lielākā loma migrācijas jautājumos ir ANO. Arī katrs reģions un valsts atsevišķi cenšas pārvaldīt migrāciju pēc savām iespējām.
Migranti ir konkurenti un lētais darbaspēks vietējiem iedzīvotājiem.
Starptautiskā Migrācijas organizācija. Tā apvieno ~ 140 valstis. Balstīta uz projektiem, lai sekmētu migrācijas pārvaldību dažādos reģionos. Šī organizācija iesaistās dažādos krīzes apstākļos, kad ātri jārīkojas. Latvijā, piemēram, šī organizācija palīdz repatriēties, kad cilvēks vēlas atgriezties savā dzimtenē.
Migrācija ir ļoti starpdisciplinārs termins. Tā ietver politiskus, ekonomiskus un sociālus jautājums, kā arī kultūras jautājumus.
Bieži migranti savu nopelnīto naudu sūta atpakaļ uz savu izcelsmes valsti. Līdz ar to ekonomiskā situācija pasaulē izlīdzinās.
Apmēram ½ bērnu, kas piedzimst ES ir no imigrantu ģimenēm.
Imigrācija ir cieši saistīta ar kultūru un identitātes jautājumiem.
Ar migrāciju tiek saistīts termins „smadzeņu skalošana”.…
