Starpkultūru komunikācija mūsdienu politikā

Ņemot vērā, ka globalizācijas procesi paver daudz un dažādas, plašas iespējas jaunajai paaudzei, kura savukārt ļoti labi adaptējas un pieņem jebkuru jaunu vidi, tāpat ir vērojams nacionālisma pieaugums, kā politisko uzskatu kopums starp vēlētājiem, par piemēru ņemot pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. (https://www.bbc.com/news/world-europe-36130006). Lai arī kādas iespējas spēj pavērt globalizācijas procesi jaunajām paaudzēm, tauta ir nobažījusies par par globalizācijas sekām, jo, piemēram, jau ilgstoši kāpumā esošais imigrācijas vilnis no Āfrikas, Āzijas un citu mazāk attīstītu reģionu valstīm būtiski ietekmē valstu identitāti un bremzē sociālās integrācijas procesus, līdz ar ko, iedzīvotāji ir satraukti, kas motivē tos pievērties uz nacionālām vērtībām vērstām kustībām, lai aizstāvētu sevi, savu vietu un valsti, atbalstot nacionālisma politiskos uzskatus.
Tā kā katrai kustībai ir gan savi plusi, gan mīnusi, tāpat arī globalizācijas un diplomātijas ar komunikāciju un tās nozīmi cieši sasaistītajā kontekstā ir iespējami kā pozitīvie, tā arī negatīvie ietekmes faktori. Piemēram, Latvijā ļoti svarīga starptautiskā komunikācija ir ekonomiskajā, izglītības, uzņēmējdarbības un pārvaldes jomā, taču, sliktas, nepārdomātas vai nepieteikamas komunikācijas rezultātā (poor communication) var rasties arī tās negatīvās sekas un draudi kā valstij, tā visiem tās pastāvēšanas, veidošanas faktoriem (ekonomika, uzņēmējdarbība, politika, izglītība, kultūras tradīcijas, tautas vienotība u.c.)
…