5. ”Kāds ir Jāņa Endzelīna garīgais mantojums?”
• Latvijas Universitātē Endzelīns pārnāk 1920. gadā un palīdz te noorganizēt Filoloģijas fakultāti, uzņemdamies arī dekāna pienākumus. Bet pats lielākais un nacionāli svarīgākais Endzelīna nopelns Latvijas Universitātē ir baltu nodaļas radīšana, kas bija bezprecedenta notikums, jo tādas nodaļas vēl nebija nevienā universitātē.
• Bibliogrāfijas uzrāda viņa publicējumu trīsarpus simtus, tematu daudzveidību un kapitāldarbu lappušu tūkstošus. Piemēram,1100 lappušu ir Endzelīna Latviešu valodas gramatikai,un 5480 lappušu, ieskaitot Papildinājumus, ir lielajai Latviešu valodas vārdnīcai.(vārdīcunosauca tās aizsācēja vārdā”K. Mulenbacha Latviešu valodas vārdnīca”)
Kâ Endzelīns tik daudz ir spējis sarakstīt? — Par atbildi un par mācību atgādināšu viņa paša 3 tezes:
• I Festīna lente(steidzies lēnām)! Tas ir, nepārsteidzies ar hipotēzēm un teorijām, kam nevar rast attaisnojuma.Strādā ik dienas — pacietīgi un pamatīgi.
• II Akrībiju! Tas ir, vislielāko rūpību un precizitāti darbā.
• III Skopojies vārdiem!Tas nozīmē — jāpasaka viss,lai doma būtu skaidra, saprotama, bet ne vairāk.
Endzelīns ar saviem latviešu un citu baltu valodu pētījumiem veselu valodniecības nozari (baltu valodniecības nozari) ir darījis spējigu pastāvēt un uzplaukt
Ar gara varonību un lielu iekšējodisciplīnu Endzelīns ir veicis savu mūža misiju: latviešu valodas pētnieka un izkopēja darbu.
„K. Mīlenbaha devums“
• 1908. gada sākumā Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijā nodibina īpašu Ortogrāfijas komisiju, tās priekšsēdētājs -Kārli Mīlenbahu, Komisijā darbojas-
J. Endzelīns, J. Kalniņš, Āronu Matīss, F. Trasūns, M. SiliņŠ un citi.
…
