Aizsardzības mehānismi

Šķelšana. Persona tiek galā ar savu emocionālo konfliktu vai iekšējiem, vai ārējiem stresoriem, nodalot pretējos afekta stāvokļus un nespējot integrēt paša un pārējo pozitīvās un negatīvās īpašības saliedētos attēlojumos. Pretrunīgus afektus nav iespējams pieredzēt vienlaicīgi, tādēļ līdzsvarotāki skati un gaidas par sevi vai citiem tiek izslēgtas no emocionālās apziņas. Paša un objektu attēlojumi mainās starp diametrāli pretējiem — ekskluzīvi mīlošs, spēcīgs, cienījams, iesdrošinošs un tamlīdzīgi, vai — ekskluzīvi slikts, naidīgs, dusmīgs, destruktīvs, noliedzošs vai bezvērtīgs.

Sublimācija. Persona tiek galā ar savu emocionālo konfliktu vai iekšējiem, vai ārējiem stresoriem, novirzot iespējami maladaptīvās jūtas vai impulsus sociāli akceptējamā uzvedībā (piem., kontakta sporta veidi dusmu impuslu novirzīšanai).

Nomākšana. Persona tiek galā ar savu emocionālo konfliktu vai iekšējiem, vai ārējiem stresoriem, ar nolūku izvairoties no domāšanas par satraucošajām sajūtām, velmēm, jūtām vai pieredzi.

Atsaukšana. Persona tiek galā ar savu emocionālo konfliktu vai iekšējiem, vai ārējiem stresoriem, ar vārdiem vai uzvedību, simboliski izdarot grozījumus nepieņemamajās domās, sajūtās vai darbībās.
…