Nobeigums
Pozitīvās audzināšanas pieci pamatprincipi – tu vari būt atšķirīgs, tu vari kļūdīties, tu vari paust negatīvās emocijas, tu vari gribēt vēl, tu vari pateikt „nē”, taču noteicošais vārds ir mammai un tētim.
Lai realizētu audzināšana plānu, vecākiem ir jāpilda sava „vecāku” loma un jānodrošina bērnam viņa „bērna loma. Ir jāceļ godā zināšanas un noteikta kārtība, kādai jābūt ģimenē.
Ir ļoti svarīgi izskaidrot zīdaiņa personības vajadzības gan topošajiem vecākiem vai pat jau vecāko klašu skolēniem, gan medicīnas, psiholoģijas un pedagoģijas studentiem, nākamajām vecmātēm un patronāžas medmāsām.
Bērnam jāizjūt ģimenes ligzdas sargājošie ierobežojumi un atbalsts, kā arī, abpusēji pielāgojoties, vienotība ar vecākiem, brāļiem un māsām, pat tad, ja bērnam tas nepatīk.
Veids, kā vecāki izturas pret savu pusaudzi ir vecāku audzināšanas stils. Ir vairāki audzināšanas stili. No tiem galvenie ir trīs: pavēlēšana, pakļaušanās (pielāgošanās), izvēles došana. Reti kas izmanto tikai vienu stilu, bet tomēr katrs no vecākiem vienu pieeju lieto vairāk, kā citas.
Pozitīvā mīlestība – mīlestība, kas nodrošina veselīgu audzināšanu un vecina bērna emocionālo attīstību, pašapziņu un pašpaļāvību.
Negatīvā mīlestība – kavē bērna emocionālo attīstību, jo neatbilst tā jūtu pasaules vajadzībām un veicina aizvien pieaugošāku atkarību no vecākiem, apgrūtina bērna pašapziņas un pašpaļāvības attīstību. Visparastākie negatīvās mīlestības veidi ir privātīpašnieciskums, pavedināšana, godkāre un izmantošana.
Bērna attīstībai svarīga ir nedalīta uzmanība, acu un roku kontakts.
Vecākiem ir jāatzīst savas kļūdas. Saskarē ar bērniem vecākiem principā jābūt
patiesiem, tas ir, jābūt tādiem, kādi viņi jūtas.
Bērnus mūsdienās vajag motivēt nevis ar sodiem, bet gan ar atlīdzību. Pozitīvā audzināšana vērš uzmanību nevis uz sliktām, bet gan labas uzvedības sekām. Bērnu motivācijai tiek izmantots nevis negatīvs, bet gan pozitīvs iznākums.
Lai palīdzētu vecākiem bērnu audzināšanā daudzi terapeiti savā praksē izmanto ciešo apskāvienu terapiju. Ciešo apskāvienu terapijas aktīvie dalībnieki ir vecāki, nevis terapeits. Terapeits tikai dod norādījumus vecākiem un palīdz viņiem. Ciešo apskāvienu terapijā apskāvieni ir process, kas ne ar ko neatšķiras no ikdienas apskāvieniem. Terapeita pienākums ir sniegt sistemātisku atbalstu ģimenes stiprināšanā.
…
