Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:295992
 
Vērtējums:
Publicēts: 07.03.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 43 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    1
1.  KINO    4
1.1.  Dokumentālās un spēlfilmas    5
1.2.  Holivudā veidoto filmu un Holivudas kino industrijas galvenās iezīmes 20. gadsimta nogalē un 21. gadsimta sākumā    7
2.  MIHAILA BAHTINA APRAKSTĪTAIS KARNEVĀLS    9
2.1.  Karnevāls    9
2.2.  Karnevāla dalībnieki    12
2.3.  Karnevāls kā sabiedrības slāņu robežu nojaucējs    13
2.4.  Karnevālā izmantotais valodas stils    15
2.5.  Karnevāla attēlošana    18
2.6.  Noziegums kā karnevāls realitātē un kino    19
3.  METODOLOĢISKĀ DAĻA    20
3.1.  Karnevāla modelis mūsdienu populārās kultūras analīzē    20
3.2.  Karnevāla modelis kino analīzē    22
3.3.  Zādzību filmas    23
3.4.  Kino semiotiskā analīze    25
3.5.  Fokusgrupas intervija    28
4.  FILMU „OUŠENA DUCIS”, „PARASTS NOZIEDZNIEKS”, „NOZAGTAIS” UN „ZĀDZĪBU MĀKSLA. ZAGLIS – DONS ŽUANS” SEMIOTISKĀ ANALĪZE    31
4.1.  Paralēla dzīve / Esošās pasaules kārtības uzspiešana    31
4.2.  Brīvība / Uzspiešana un apspiešana    32
4.3.  Pret valdošo varu, likumiem, normām un vērtībām / Valdošās varas, likumu, normu un vērtību uzspiešana    34
4.4.  Jautrība / Monolīta nopietnība    35
4.5.  Visi smejas par visiem (arī sevi) / Nevienlīdzība    36
4.6.  Daudznozīmība / Mūžīga, neapstrīdama patiesība    37
4.7.  Nāve un atdzimšana / Pabeigtība    38
4.8.  Sabiedrības slāņu robežu nojaukšana / Strikta hierarhija    39
4.9.  Apvainojumi, lāsti, lamu vārdi u.tml., brīva un familiāra komunikācija / Pieņemtās valodas normas un etiķete    41
4.10.  Leģitimizē noziegumu kā brīvības un cīņas pret varu izpausmi / Noziegumu demonizē un kriminalizē (jeb padara to par noziegumu)    41
4.11.  Maskas    42
4.12.  Klauni un āksti (arī ārpus karnevāla)    43
4.13.  Mielasts – nozīmīga sastāvdaļa    44
5.  FOKUSGRUPAS INTERVIJAS ANALĪZE    45
  SECINĀJUMI    47
  NOBEIGUMS    49
  IZMANTOTIE INFORMĀCIJAS AVOTI    51
  PIELIKUMI    1
  Fokusgrupas intervijas atšifrējums    2
Darba fragmentsAizvērt

Kino ļaundari ir neparasta parādība. Nereti viņi ekrānā dara ko tādu, kas skaidri apvērš sabiedrībā pastāvošo kārtību, pieņemtās vērtības un normas. Tomēr nereti skatītāji, to vērojot, gūst baudījumu un uzskata ļaundarus par pievilcīgiem varoņiem. Turklāt bieži vien nemaz netiek piedomāts pie ētiskajām dilemmām, ko krimināla satura filmas mums piedāvā. Līdz ar to noziegumu cildināšana var ienākt arī sadzīvē un cilvēku ikdienas sarunās. Tendence bez lielām pārdomām apbrīnot, nevis nosodīt noziedzību, šķiet, īpaši attiecināma uz liela mēroga zādzībām un laupīšanām. Ziņās uzzinām par vienu „no skaistākajiem pēdējo gadu noziegumiem”1, kad tiek aplaupīts juvelieru veikals. Sabiedrība tīksminās par zagļu izdomu un uzdrīkstēšanos, lai arī apzinās, ka izdarīts kriminālnoziegums, par ko būtu jāsaņem sods. Mākslas darbu zagļu apbrīnošana gan filmās, gan realitātē ir vēl jo vieglāka tāpēc, ka šajās zādzībās it kā cieš visa sabiedrība, tomēr nozagtās mantas vērtību izteikt naudā ir daudz sarežģītāk kā, piemēram, bankas aplaupīšanā. Mākslas darbi šķiet kas abstraktāks un nenoteiktāks, jo tiem grūtāk norādīt konkrētu vērību naudas izteiksmē. Tas īpaši veicina ļaundaru apbrīnošanu.
Šāda valdošo vērtību un normu apvēršana ļauj filmas par mākslas darbu zādzībām pielīdzināt literatūras teorētiķa un semiotiķa Mihaila Bahtina (Михаил Бахтин) aprakstītajam karnevālam. Šo karnevālu laikā izzuda robežas starp sabiedrības šķirām, ikviens varēja identificēt sevi ar uzvarētāju, varoni. Kas līdzīgs norisinās, vērojot filmas, kurās zagļi aplaupa varenos un tiek prom nesodīti.

Darbā izvirzītas divas hipotēzes:
Spēlfilmas par mākslas darbu zādzībām uz skatītājiem
iedarbojas līdzīgi kā neoficiālais karnevāls, savukārt dokumentālās filmas par šo tēmu ir pielīdzināmas anti-karnevālam.
Spēlfilmu līdzināšanās neoficiālajam karnevālam dod iespēju ļaundara tēlam tajās pārkāpt sabiedrībā valdošās normas un vērtības, tomēr saņemot skatītāju simpātijas, savukārt dokumentālās filmas ļaundara tēlu „dekarnevalizē”.
Ar anti-karnevālu šajā darbā tiek saprasts, pirmkārt, laiks ārpus karnevāla M. Bahtina aprakstītajā laikmetā. Turpmākajā darbā uzsvērts, ka karnevāls veido otro dzīvi. M. Bahtins norāda – kamēr norisinās karnevāls, nepastāv dzīve ārpus tā. Taču kā nozīmīgs ir jāņem vērā vārds „kamēr”. Viduslaiku baznīca pieņēma un padarīja legālu, iespējams pat sargāja vai rādīja karnevāla formas, tomēr tikai atļautā laika ietvaros. Karnevāls nozīmēja īslaicīgu (nevis pastāvīgu) esošās hierarhijas, privilēģiju, normu un aizliegumu apspiešanu (nevis paliekošu destrukciju).2 Līdz ar to laiks ārpus karnevāla lielā mērā ir tā pretmets. Oficiālajā anti-karnevāla laikā pastāvēja neapstrīdama hierarhija, stingras uzvedības normas un ierobežojumi. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −51,45 €
Materiālu komplekts Nr. 1239636
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties