Secinājumi
Autore, rakstot šo darbu, sasniedza izvirzīto mērķi, izpildīja noteiktos uzdevumus un izdarīja secinājumu, ka vairāki panti Latvijas Republikas Satversmē ir tieši veltīti pilsonības pamatprincipu uzskatījumam. Jāatzīmē, ka pilsoņiem Latvijā ir konstitucionāli noteikts plašāks tiesību loks nekā pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tādejādi jau ir redzams, ka pirmais un noteikti galvenais pamatprincips ir tas, ka Latvijas valsts savus pilsoņus aizsargā un ne tikai Latvijas Republikas teritorijā, bet gan visās pasaules valstīs un arī neitrālajās teritorijās. Kā īpašas pilsoņu tiesības Latvijas Republikas Satversmē ir noteiktas pilntiesīgiem pilsoņiem tiesības tikt ievēlētam Saeimā un tiesības piedalīties vēlēšanās, tas ir , aktīvi vēlēt.
Pilsoņu un nepilsoņu tiesību apjoma atšķirība nevar tikt uzskatīta par diskriminējošu un nepilsoņu tiesiskais statuss nav Latvijas pilsonības paveids. Konkrētas valsts pilsonības izvēle ir indivīda brīvas gribas jautājums, to nedrīkst uzspiest. Cilvēku skaits, kas joprojām vēlas saglabāt šādu statusu, drīzāk liecina, ka viņiem pašiem piešķirtais tiesību apjoms šķiet pietiekams. piešķirot nepilsoņiem arī pašvaldību vēlēšanu tiesības, var vispār zust motivācija kļūt par kādas valsts pilsoni.
Autore uzskata, ka nepilsoņus jāmotivē naturalizēties un kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem. Nedrīkst piešķirt vēlēšanu tiesības visiem nepilsoņiem, jo, piešķirot vēlēšanu tiesības nepilsoņiem, viņiem tiks atņemts bezmaz vai pēdējais stimuls naturalizēties.
…