Pilnvaras izdošana rakstiskā formā ir ieteicama tāpēc, lai radītu trešajām personām skaidru priekšstatu par pilnvarnieka tiesībām un lai pilnvarotājs pats strīdu gadījumā varētu pierādīt pārstāvības varas apjomu.Pēc pilnvarojuma apjoma pilnvaras iedala speciālpilnvarās, ģenerālpilnvarās un universālpilnvarās. Speciālpilnvara ir Predzēta atsevišķu un noteiktu lietu, ģenerālpilnvara- zināmas šķiras lietu, bet universālpilnvara- visu pilnvarotāja lietu vešanai. Pilnvara izbeidzas 1) ar pilnvartotāja un pilnvarnieka savstarpēju vienošanos, 2) ar pilnvarniekam dotā uzdevuma pabeigšanu, 3)kad pilnvarotājs atsauc pilnvaru, 4)kad pilnvarnieks uzteic pilnvarojuma līgumu, 5) ar pilnvarotāja vai pilnvarnieka nāvi, 6) kad notecējis pilnvarojuma laiks.
Fizisko personu rīcībspējas ierobežošana.
Saskaņā ar Civillikumā noteikti vispārīgo principu nepilngadīgie, personas, kas atrodas aizgādnībā izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī garā slimie ir rīcībnespējīgi.
Nepilngadīgie, kas ir jaunāki par septiņiem gadiem, nav deliktspējīgi. Nepilgadīgām personām nav daījumspējas, jo viņām trūkst vajadzīgās izpratnes par darījuma nozīmi un tiesiskajām sekām, tāpēc nepilngadīgā vārdā visus tiesiskos darījumus noslēdz likumiskie pārstāvji – vecāki vai aizbildņi. Vienlaikus nebūtu pareizi nepilngadīgajiem pilnībā liegt iespēju patstāvīgi noslēgt tiesiskos darījumus, sevišķi tad, kad nepilngadīgais ir jau paaudzies un pamazām sāk izprast darījumu nozīmi un sekas. Nepilngadīgais var patstāvīgi noslēgt šādus darījumus: 1) darījumus par savu brīvo mantu, 2)darījumus, kas nepieciešami sakarā ar nepilngadīgā patstāvīgo nodarbošanos, 3) darījumus, kas ir acīmredzami par labu nepilngadīgajiem, 4) darba līgumu Darba likuma 37. pantā atļautajos gadījumos. Nepilngadīgais drīkst patstāvīgi noslēgt tiesiskos darījumus par savu brīvo mantu, kad ir sasniedzis 16 gadu vecumu. Darba līgumu ar darba devēju nepilngadīgais drīkst patstāvīgi noslēgt tikai tad, ja viņam ir vismaz 15 gadu un viņš neiegūst pamatizglītību. Nepilngadīgajam ir tiesības veikt patstāvīgu aroddarbību vai kļūt par individuālo komersantu.
Garā slimie ir pilnīgi rīcībnespējīgi. Viņiem nepiemīt ne darījumspēja, ne deliktspēja. Izņēmuma gadījumiem paredzētas daļējas darījumspējas garā slimajiem atšķirībā no nepilngadīgajiem nav. Risks, ka garā slimais rīkosies iracionāli un izdarīs savam interesēm pretēju darbību, ir ļoti liels, tāpēc ir attaisnojami, ka gara slimība pašu garā slimo interesēs ir saistīta ar pilnīgu rīcībspējas zudumu.
Par personām, kas, izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot, kā arī alkohola vai narkotisko vielu pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, tiesa pēc radinieku vaii piederīgo lūguma vai prokurora priekšlikuma var nodibināt aizgādnību. Lai gan personai tiek atņemta mantas pārvaldība un tiesības ar mantu rīkoties, tā tomer patur tiesības brīvi rīkoties ar tīrajiem ienākumiem, kas paliek pēc visu ar mantas pārvaldību un ģimenes uzturu saistīto izdevumu segšanas (CL 367. p.). Ja personai ir nepilngadīgi bērni vai aizbilstamie, tad viņa vairs nevar tos pārstāvēt personiskajās un mantiskajās attiecībās(CL 186. p.).
…
