1.2.4.Riski
Pie potenciālajiem riskiem ir pieskaitāma darbinieku lojalitātes mazināšanās un deindividuācija. Tas it īpaši ir raksturīgi informācijas tehnoloģiju jomā strādājošiem, kuri vairāk asociē sevi ar profesiju, nevis ar organizāciju, kurā strādā. Bez tam, pastāv kvalitatīva atšķirība starp cilvēku savstarpējo komunikāciju klātienē un virtuālajā vidē. Piemēram, e-pasts nav pārāk piemērots sarunai, kurā ir jāpārliecina sarunu biedrs ar diametrāli pretējiem uzskatiem, savukārt, telefons kā komunikācijas līdzeklis var būt neefektīvs sarunā, kurā ir svarīgi uztvert sarunas biedra sūtītos neverbālos signālus - mīmiku, žestus u.c. Šo risku mazināšanai organizācijas parasti izmantoto daļēja laika teledarbu, nepieļaujot pilna laika teledarbu ārpus biroja. Daļēja laika teledarba modelis paredz noteiktu dienu skaitu nedēļā, vai stundu skaitu dienā, kuras darbiniekiem jānostrādā, atrodoties birojā [10].
1.2.5.Teledarbs Latvijā
Tāpat kā citviet pasaulē arī Latvijā tāldarbu veicošie darbinieki lielākoties ir atrodami informācijas tehnoloģiju vidē, piemēram, programmētāji, sistēmu administratori. Tas ir skaidrojams ar darba specifiku un šo tehnoloģiju iespējām, kuras attiecīgie darbinieki labi pārzina. Citas teledarbam tipiskas jomas ir žurnālistika, tulkošana, nekustāmais īpašums, starpniecība.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 2007. gadā uzsāka popularizēt elastīga darba laika un attālinātā darba priekšrocības. Iniciatīvu teledarba ieviešanai Latvijā sekmīgi īsteno tādas kompānijas kā "Lietišķās informācijas dienests", "Grindeks", "Lattelecom", "Dati Exigen", "Siemens". Tajā pat laikā Latvijā ir cilvēku grupas, kas ir izolētas no pārējās sabiedrības, piemēram, invalīdi, cilvēki ar kustības traucējumiem, kuriem valsts var nodrošināt pabalstu, bet ne darba iespējas. Līdz ar to šo cilvēku iesaistīšana teledarbā varētu nest labumu gan šai neaizsargātajai grupai, gan sabiedrībai kopumā.
No Latvijas zinātniekiem, nozīmīgu ieguldījumu teledarba izpētē un popularizēšanā ir nesusi Daiga Kamerāde , kas savu pētījumu par teledarbu kā alternatīvu darba formu izstrādājusi un ar teicamu novērtējumu un ieteikumu publicēšanai aizstāvējusi Kembridžas universitātē. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai teledarbs var novest pie tādas sabiedrības, kurā cilvēki ir izolēti cits no cita un sociāli neaktīvi. Izrādās, šie netradicionālā darba veicēji ir 1.35 līdz 1.7 reizes aktīvāki politiskajos un arodbiedrību pasākumos. Rezultāti varētu tikt izmantoti nodarbinātības politikas veidošanā Eiropas Savienībā.
…
