Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:279713
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.04.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Romas valsts izcelšanās    4
2.  Ķēniņu laikmets    5
3.  Valsts iekārta republikas laikā    6
3.1.  Republikas laika valsts vara pārvaldes galvenās institūcijas    6
4.  Principāts    8
5.  Domināts    9
6.  Paražu tiesību periods    11
7.  Rakstītās likumdošanas periods    11
8.  Klasiskās jurisprudences periods    12
9.  Postklasiskās jurisprudences periods    13
  Secinājumi    15
  Izmantotā literatūra    16
Darba fragmentsAizvērt

Romiešu tiesības ir vienas no lielākām antīkās pasaules kultūras vērtībām. Romieši paši uzskatīja, ka tiesības ir zinātne par labo un taisnīgo, ka tiesības noder visiem vai vismaz daudziem. Romieši atzina tiesības par vienu no Romas valsts varenības balstiem, atrodot tās par līdzvērtīgām bruņotajam spēkam.
Kad “barbari” sagrāva līdz tam neuzvarošos romiešu leģionus, Romas valsts krita, taču tiesības saglabājās Austrumromā (Bizantijā), kur tās tika pēc Justiniāna rīkojuma kodificētas un tā pasargātas no bojāejas, kas ļāva gadiem ejot un laikiem manoties tiesības tikai pilnveidot, lai tās būtu par pamatu mūsdienu likumdošanai. Tas ir manāms izstrādājot civiltiesību kodeksus jaunajos laikos, kur par pamatu tika ņemti romiešu tiesību principi un arī Latvijas 1937. gada Civillikums veidots pēc romiešu tiesību institūciju sistēmas un principiem.

1. Romas valsts izcelšanās

Reformas, kuru īstenošanas gaitā un rezultātā veidojās Romas valsts, saista ar Romas sestā valdnieka jeb ķēniņa Servija Tullija vārdu. Mūsdienu zinātnieki nav droši par šis reformas laiku, jo trūkst konkrētu materiālu. Galvenais spēks, kas cīnījās par reformu, bija plebeji.
Plebeji – nepilntiesīgo kategorija, kas domājams, ka viņi cēlušies no ļaudīm, kas vēlāk apmetušies Romā uz dzīvi. Viņi bija personīgi brīvi, viņiem varēja piederēt īpašums, viņi maksāja nodokļus un pildīja dažādus citus pienākumus, bet viņiem nebija atļauts piedalīties tautas sapulcē, iesniegt tiesai prasības pret patriciešiem, slēgt laulības ar patricietēm. Politisko tiesību viņiem nebija tāpēc, ka viņi atradās ārpus ģinšu – cilšu organizācijas, kā arī karadienestā viņus neņēma. Toties viņi varēja nodarboties ar amatniecību, tirdzniecību un strādāt citus darbus. Plebeji ar savu stāvokli bija ļoti neapmierināti, lai gan daži no viņiem bija ļoti bagāti cilvēki.
Servjs Tullijs, gribēdams paplašināt savu atbalstītāju loku un nostiprināt savu stāvokli armijā, iesaistīja plebejus Romas tautas sastāvā. Plebeji kļuva par Populas Romanus sastāvdaļu, turklāt visai plašu.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties