Recenzija par grāmatu "Vilkaču mantiniece"

„Laiks atklāj visu, kā sirdi, tā cilvēka labos un nelabos darbus. Ikviens pie savas vainas kādreiz atgriežas.”
„Cilvēkiem nepatīk, ja kāds ar savu ģīmi vai darbu atšķirās no pārējiem.”
„Liela skaudība un dziļš naids ir visa ļaunuma sakne un nelaimes pamats.”
Šīs atziņas paliek prātā ilgi pēc grāmatas izlasīšanas. Pat romāna darbība nav tik svarīga, cik milzīga doma tiek ielikta šajās rindās. Tas droši vien tādēļ, ka tās ir piemērojamas uz jebkuru gadsimta laiku- apkārtne mainās, cilvēks reti kad.
Es nezinu, kādai cilvēku grupai es ieteiktu izlasīt šo darbu, jo, manuprāt, romāna sižets ir banāls un garlaicīgs. Tomēr, ja cilvēkam ir brīvs brīdis, viņš noteikti var paņemt šo grāmatu, iepazīties ar latviešu trimdas literatūra darbu, tajā attēlotās garīgās dzīves vērtības, kas, laikam ritot, tikai kļūst aktuālākas. To ir viegli izskaidrot- pasaule pārāk cieši pieķeras materjālajām vērtībām. Diemžēl cilvēki to reti apzinās un vēl retāk mēģina to mainīt.
…