Nakteņu dzimta – Latvijā maz pārstāvētie augi. Vairums nakteņu dzimtas augi ir daudzgadīgi. Tomēr ir sastopami ari viengadīgi lakstaugi, puskrūmi un nelieli koki. Daudziem nakteņu dzimtas augiem ir vasaspārveidnes – apakšzemes bumbuļi. Visvairāk nakteņu dzimtas augu ir tropos. Pavisam ir aprakstītas 19 ģintis un vairāk nekā 2600 sugas, bet Latvijā ģinšu un sugu skaits nepārsniedz vienu desmitu. Lapas nakteņu dzimtas augiem ir vienkāršas. Uz stumbra tās sakārtotas pamīšus, vienīgi ziedošās auga daļās tās var būt izvietotas pretēji.
Ziedi ir ar saaugušām kauslapām un vainaglapām. Gan kauslapas, gan vainaglapas ir 5, arī putekšņlapas ir 5, augļlapas – 2. Ziedi ir piltuvveidīgi, riteņveidīgi vai zvaigžņveidīgi. Augus apputeksnē kukaiņi. Auglis ir oga vai pogaļa. Zieda formula ir Ca(5) Co(5) A5 G2 (iekavas norāda, ka šīs auga daļas ir saaugušas). Katrai dzimtai ir ne tikai savas raksturīgās pazīmes, pēc kurām augus var atpazīt un atšķirt, bet arī kāds īpašs augs vai vairāki augi, kas padara šo dzimtu nozīmīgu cilvēkiem.. Pie nakteņu dzimtas piemīt pārtikas augi – kartupeļi, tomāti, paprika; ārstniecības augs – beladonna, indīgie augi – velnāboli un driģenes.…
