Anglija 17.gadsimtā

6. Secinājumi
1. Anglijas valsts iekārtā pirms 17. gs. padomdevēja funkcijas pildīja Lielā padome, kas vēlāk sadalījās divās palātās – lordu namā un deputātu namā.
2. Elizabetes I valdīšanas laikā Londona kļuva par visai pasaulei nozīmīgu tirdzniecības centru, un to var saukt par uzplaukuma laiku visai Anglijai.
3. Elizabete I pasludināja anglikāņu baznīcu par valsts oficiālo baznīcu, kas radīja daudz problēmu.
4. 1587. gadā Elizabete I pavēlēja savai māsīcai no skotijas – Marijai Stjuartei – nocirst galvu.
5. Pēc Elizabetes I viņas troni mantoja Džeimss I, viņš radīja daudz konfliktus valsts pārvaldīšanā
6. Pēc Džeimsa I nāves 1625. gadā troni mantoja viņa dēls Čārlzs I. Viņš parakstīja Tiesību petīciju, kas ietvēra Habeas Corpus Act principu.
7. 1642. gadā Čarlzs I pieteica karu parlamentam. Sākās pilsoņu karš starp rojālistiem, kas atbalstīja karali un parlamenta piekritējiem .
8. Pilsoņu karš beidzās 1649. gadā, kad Čārlzam I nocirta galvu.
9. Pēc pilsoņu kara Olivers Kromvels bija viens no savas armijas militārajiem līderiem un dominēja valsts politikā. Viņš pieņēma sev titulu Lords Protektors, un ar savas armijas palīdzību valdīja kā diktators līdz savai nāvei 1658. gadā.
10. Pēc O. Kromvela nāves Anglijā atjaunojās monarhija.
…