Liotārs un postmodernisms

Post
Post nāk no latīņu valodas un nozīmē pēc, aiz. Mūsdienās šis vārdiņš kļuvis kaitinoši visaptverošs, tas ir it visur. Jauni virzieni, idejas, teorijas vairs netiek saukti paši savos vārdos, bet tikai kā post iepriekšējiem, piemēram, industriālā sabiedrība - postindustriālā sabiedrība, klasisks – postklasisks utt.
Mārgareta Atvuda šajā sakarībā teikusi: „Mūsdienās viss ir post, it kā mēs visi būtu tikai zemsvītras piezīme kaut kam agrākam, kas bijis pietiekami reāls, lai tam būtu pašam savs nosaukums.” Patiešām – rodas sajūta, ka viss nozīmīgais jau noticis, mēs, mūsdienas ir tikai kaut kas, kas nāk pēc, aiz.
Savukārt Ž. F. Liotārs saka, ka: „”Post” norāda uz konversiju, pārvērtību, jo tiek izvēlēts jauns virziens kad beidzies iepriekšējais.”

Postmodernisms
Svešvārdu vārdnīcā dotais postmodernisma skaidrojums liekas tīri optimistisks: „kultūras, ideoloģijas, politikas u. tml. virziens, kas radies kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm; postmodernisti mākslā noraida aizraušanos ar formas un tehnikas tīrību, arhitektūrā un dizainā novēršas no funkcionālisma, apvieno dažādus pagātnes stilus, tos izmanto rotaļīgi un asprātīgi” – šajā definīcijā nav sajūtama tā nolemtības sajūta un nenoteiktība ar ko man asociējas postmodernā kultūra.
…