Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:265742
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.11.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Paradums sasveicinoties spiest roku ir saglabājies no tālas senat­nes. Miera apstākļos satikušies ar citu cilšu pārstāvjiem, mūsu sen­tēvi stiepa tiem pretī atplestas plaukstas, lai parādītu, ka tajās nav noslēpti ieroči. Senajā Romā bija parasts nēsāt līdzi piedurknē paslēptu dunci, tāpēc romieši sasveicinājās ar tā dēvēto apakšdelma satvērienu.

Līdz mūsdienām šis senais žests ir nonācis nedaudz pārveidotā izskatā, kad satverta un paspiesta tiek plauksta, nevis apakšdelms, un pirmie ar šādu rokasspiedienu pēc darījuma noslēgšanas sāka apmainīties cilvēki, kuriem bija vienāds stāvoklis sabiedrībā. Plaši izplatīts tas kļuvis tikai pēdējo simt gadu laikā un līdz pat nesenai pagātnei saglabājies kā stiprā dzimuma priekšrocība. Mūsdienās lielākajā daļā rietumvalstu tas tiek lietots lietišķajā vidē, gan pirmo reizi sastopoties, gan vēlāk atvadoties, bet arvien biežāk arī neofi­ciālos apstākļos, kad ar to apmainās gan vīrieši, gan sievietes.
Pat tādās zemēs kā Japāna, kur cilvēki tradicionāli sasveicinās, paklanoties viens otram, vai Taizemē, kur saliek rokas lūgšanai līdzīgā žestā, tagad bieži redzama sasveicināšanās ar mūsdienīgu rokasspiedienu. Lielākajā daļā valstu roka tiek paspiesta no piecām līdz septiņām reizēm, bet dažās valstīs, piemēram, Vācijā, vispirms tiek divas trīs reizes paspiesta un tad vēl apmēram tikpat ilgi paturē­ta saujā. Lielākie rokasspiediena cienītāji ir franči; viņi sarokojas gan satiekoties, gan atvadoties un kopumā pavada prāvu dienas daļu, spiežot cits citam roku.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1148768
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties