Senās Romas galvenie attīstības periodi

NOBEIGUMS.
Rakstot šo darbu es secināju, ka visas cilvēces problēma ir mantrausība un varas kāre. Arī mūsdienās mēs neatšķiramies no Romiešiem, apkārt valda nauda un varaskāre. Romieši iekaroja lielas teritorijas, pakļaudami citas tautas un naivi domāja, ka par ‘’sviestmaizi‘’ tās varēs noturēt. Principā visas līdzīgās impērijas ir līdzīgi beigušas kā Roma. Tālu nav jāmeklē, paša piedzīvotais PSRS impērijas sabrukums. Citu valsti var okupēt, bet pataisīt par patriotiem diez vai.
Spilgti redzu arī es, ka Romas krišanai bija divi faktori, tās lielā teritorija un nevēlēšanās veidot labvēlīgus dzīves apstākļus pašu cilvēkiem un pakļautajām tautām. Pakļautās tautas tā jau bija niknas par viņu okupēšanu, kur nu, ja tos vēl tur badā un apliek ar nodokļiem. Lai uzturētu savu lielo teritoriju Romai bija nepieciešami milzīgi resursi. No izlasītā es sapratu, ka romieši īpaši necentās attīstīt ražošanu, lai nopelnītu līdzekļus, bet vairāk paļāvās uz armijas trofejām un pakļauto tautu apliktajiem nodokļiem. Vergi darīja visus darbus, brīvie iedzīvotāji viņu dēļ paliek bez darba un ja nav darba tad protams arī nav iztikas līdzekļu, bet nodokļus prasa, gluži kā pie mums tagad Latvijā. Loģiski, ka šim burbulim kādu dienu vajadzēja sprāgt. Var jau izdomāt likumus, veidot šādas un tādas valsts iekārtas, bet ja valsts nedomā par savu cilvēku labklājību tad valsts ir nolemta bojā ejai. Noteikti starp romiešiem bija arī tādi cilvēki, kas domāja par Romas labklājību un pareizu attīstību, bet kāda jēga, ja apkārt ir vairākums, kas domā tikai par savu personisko labklājību un kuri neaizdomājas, ka ja tu viens būsi bagāts un apkārt visi nabagi tad arī tu nedzīvosi.…